Interesants sacerējums. Es lakam vienīgā neticu tam, ka tas tā reāli dzīvē varēja notikt.
Paskatīsimies uz to no aizbraukušā čaļa puses:
1) Atstājot meiteni mežā bez mantām, bija jābūt vairāk nekā skaidram, ka brīdī, kad viņš brauks prom, meitene piefiksēs mašīnas numuru un modeli, ja to jau nav izdarījusi iepriekš. Ar numuru vien pietiek, lai, pat ja mašīna ir nevis viņa paša, bet darbavietas/drauga/nomas, tāpat viņš tiktu atrasts. Šo mūsdienās saprot visi. Tejau vīrieši izteicās, ka nevēlētos, lai auto nr tiek piefiksēts, es tātad neesmu vienīgā, kas par to iedomājās.
2) Jau minētās kameras. Tās ir neizbēgami visur. Tas arī nevienam nav jaunums. Kombinējot meitenes telefona atrašanās vietu ar to, kas redzams kamerās tajā laikā tajā vietā, īsto auto var atrast ļoti ātri. Tas arī nav nekāds noslēpums.
3) Ieguvums no šādas darbības ir nulle. Naudas meitenei nav, ja jau šādi to meklē, tātad maks nav ieguvums. Telefons? Pat, ja tas ir jaunākais iPhone, tas ir izmetams, jo lombardā to nevar likt - parādīsies licēja vārds un uzvārds, ziepes vien būs, bet kamēr atradīsies pircējs, telefons jau būs bloķēts. Ieguvums Latgalītē arī tuvu nullei, pie kam puse pārdevēju neņems, ja sapratīs, ka neesi telefona īpašnieks - viņiem tāpat policijas vizītes jau ir ierasta lieta. Dzīvokļa atslēgas? Bezjēdzīgi. Pat, ja meitene viņu sagaidīja pie savas kāpņutelpas, tajā tomēr ir vairāk par vienu dzīvokli. Tagad klejot gar visām durvīm, meklējot īstās? Tā var gan pa degunu dabūt, gan policiju kaklā. Pieņemot, ka čalis ir sasodīti veiksmīgs un pirmās durvis, ko viņš slēdz, ir īstās, tāpat riskanti. Grūti izvēlēties, ko satikt dzīvoklī būtu sāpīgāk - vīru vai buldogu.
Kāpēc man šis stāsts izskatās pēc zinātniskās fantastikas?
1) Par daudz drāmas. Par daudz. Esmu pati tikusies ar visādiem kretīniem - ir mantas atņemtas, ir nazis pie rīkles bijis, sista un žņaugta, bet nekad ne viss vienā reizē. Ja meitene vispār ir bijusi pamesta mežā, tā daļa par paslīdēšanu un sabraukto kāju ir puķītes, lai vairāk žēl. Es tiešām divas dienas galvā pārdomāju visus iespējamos scenārijus, kādai būtu jābūt vietai, mašīnai un visam pārējam, lai paslīdot un krītot, stāvot blakus vadītāja durvīm (principā mašīnai pa vidu), pie kustīgas mašīnas, meitenes kāja vēl paspētu nonākt zem riteņiem. Ikaruss? Limuzīns? Tam bija jābūt kam garākam par minivenu, pie kam, pēc loģikas, pieņemot, ka meitene paslīdēja tādēļ, ka turējās pie durvju roktura, kas vispār ir vienīgais iespējamais variants, kā nonākt zem riteņem, pieņemot, ka čalim bija ikaruss, rēķinot mašīnas kustību un to, kā tajā brīdī kustās līdzi ārā stāvošais, jo tur versijas nekādas dižās nav iespējamas, viņai kāja zem ikarusa bija tīšām jābāž, jo citādi tā tur nonākt nevarēja. Visa vēl dramatiskākai noskaņai, nevarēja jau nepieminēt, ka ārā vētra.
2) Mašīnas marku/modeli meitene neatcerās, krāsu arī nē, par numuru vispār nerunājot. Pat ne tik daudz kā to, ko spēj sagremot jebkurš cietušais - mašīna tumša/gaiša, buss, džips, parasta vieglā mašīna? Nē, nekā tamlīdzīga, jo tumsā jau pat šo nevar saskatīt.
3) Man turpmāk būs paranoja no mana vecuma un jaunākiem latviešiem. Vecums 5 gadu intervālā, pie kam tādā, kad cilvēks ļoti mainās un 23 ar 28 sajaukt r principā neiespējami. Nu labi, es vienkārši laikam par daudz piekasos. Augums nav, matu krāsas un garuma arī nav, aptuvenā miesasbūve, nu nekā nav. Apraksts atbilst 2/3 puišu manā rajonā.
4) Lieliskais glābējs ieradās tieši laikā - 40 minūtes. Par maz, lai meitene nosaltu, bet gana ilgi, lai būtu žēl. Un kā gan viņš tur gadījās? Brauca ar citu meiču? Šādām izklaidēm izvēlas tos meža ceļus, pa kuriem redzams, ka pēdējā pusgadā neviens nav braucis, lai izbēgtu no varbūtības, ka tieši šajā laikā, kamēr tie abi atpūšas, tur kāds izdomās braukt. Sakritībām neticu. Otra lieta tajā pulksteņa sakarā, kas mani mulsina, ir precīzais laiks - 40 minūtes. Nevis pusstunda, nevis aptuveni stunda, kā strādā laika izjūta tādam, kas mokās sāpēs, bet precīzas 40 minūtes. No kurienes tik precīzi?
5) Slimnīcām ir jāziņo policijai par šautām un durtām brūcēm. Sabraukta kāja var būt arī sadzīvisks negadījums, pie kam, tā neliecina par slepkavības mēģinājumu, līdz ar to policijai ir pie vienas vietas.
Tas tā - sauciet mani par kašķīgu, bet ticības tai pasakai man nav.
Es gan te pie reizes piemetināšu pāris lietas, ko der ielāgot, lai neiekļūtu līdzīgās situācijās:
1) Neņemt līdzi neko vairāk kā to, ko var salikt kabatās. Atslēgas, telefons, sīknauda busam uz mājām, prezervatīvi. Ko vēl vajag? Ja viss būs kabatās, nebūs jāsatraucas, ka var palikt bez somiņas. Pie kam, potencionālajam apzadzējam uzreiz būs skaidrs, ka zagt nav ko.
2) Darba telefonu izvēlēties maksimāli lētu un prastu. Es lietoju Nokia 3310, nu nevienam nav ienācis prātā man viņu zagt.
3) Iegaumēt mašīnas numuru, pirms tajā kāpt. Ja nepazīstama auto marka, vismaz ielāgot logo. Ja nav sanācis apskatīt mašīnas purnu, 90% gadījumu tā pati bilde būs uz stūres.
4) Kādam vienmēr ir jābūt informētam, ka kaut kur dodies un pēc cik ilga laika plāno atgriezties. Manā gadījumā taksists - vienmēr lietas kursā, kur nolika un kad jāsavāc. Ja kas mainās, zvanu un saku. Nu neticu, ka nav pilnīgi neviena, izņemot klientus, kas zinātu, ar ko meitene nodarbojas. Vienmēr ir vēl kāds.
5) Nekāpt ārā no mašīnas, kamēr visas drēbes nav mugurā. Mētelis uz priekšējā sēdekļa? Varētu padomāt, ka no aizmugurējā to nevar paņemt.
.gif.c6019a6b08cfc6be9a96b66cc60f59af.gif)
.gif.4d92f399766e84161eb6e9291ec19b62.gif)
Ierakstīts
bijusa dzirnavu ielas 20 salona darbiniece
simpatiska bet darbu veic steidzoties.
Link to post