Domāju, ka viņai tagad jau ir divi mazi brēkuļi un vīrs Igors, kuram sen jau piebesījis, ka viņa visu laiku zāģē. Igors katru dienu šancē kā dulls, lai apgādātu jauno ģimeni, bet šitā bezkauņa vispār neko nenovērtē. Atnāk čalis no darba, nav ne mirklis miera un klusuma līdz pat pusnaktij, bet tad atkal 7 jāceļās. Dažreiz Igors paņem uz mājām no darba perforatoru un ieiet tualetē pasēdēt, iebāzis perforatora uzgali mutē, lai sajustu aukstu un cietu metālu pieskaramies rīklei, iztēlojoties, ka tā ir apzāģēta bise. Igors negrib mirt, bet arī dzīve īpašu prieku nesagādā. Vēl pirms pieciem gadiem tik jaunā un spraunā seksīgā studente tagad pa māju pārvietojas izsēdētās trennūzenēs un nomītos krokšos, bet dzīvsvarā pielikusi gandrīz pusotru apmetuma maisu. Paldies par neko pelmeņiem "Mazulīši". Laiks ir nepielūdzami tecējis uz priekšu, bezkaislīgi sagraužot savos krastos ideālus un cerības, un ar savu smagmi norāvis uz leju gan krūtis, gan vēderu. Neskaud Igora dzīvi, tur nav par ko.
Real John Doe, atmet cerības, ieejot pa 2025. gada vārtiem. Tev bija tā laime nofiksēt mirkli pagātnē, bet vilciens vairs tanī stacijā jau sen nepiestāj. Runājot Čārlza Bukovska dzejas rindām:
"there are worse things
than being alone
but it often takes
decades to realize this
and most often when you do
it's too late
and there's nothing worse
than too late"
Bet nebēdā, gūsti no šīs apziņas prieku! Tevi sagaida neskaitāmas jaunas čožiņas un atsperīgi pupu komplekti. Tev priekšā ir garš labumiem klāts galds, kura noslēgums ir piemīztā pansionāta gultā, bet līdz tai ir vēl ļoti tālu. Meties šinīs baudās, ēd dzīvi ar lielo karoti, netērē enerģiju sen izklīdušas miglas tvarstīšanai! Stum iekšā, velc ārā, šauj sejā, dzer mimosas, sauļojies pludmalē un baudi cepumus Svetlana! Fiksē patreizējo brīdi.
Varu teikt, ka galīgi garām. Pirms kāda gada vai diviem (neatceros precīzi) bija iedvesma femdom rotaļām, bet viņa knapi trīs vārdus zina angļu valodā, lai gan apgalvo, ka pārvalda angļu valodu. Bildes ir īstas, bet dzīvē atstāja nogurušu un nekoptu iespaidu. Pieņēma viesnīcā, kas arī ne pārāk patika. Pēc tikšanās palika vilšanās sajūta un kopš tā laika nav bijusi vairs nopietna interese par šo tēmu. Totāli neiesaku.
Taisni brīnos, ka gadās tādi, kuri maksā kaut ko pirms tikšanās, bet laikam ir taisnība teicienam, ka "katru sekundi pasaulē piedzimst vismaz viens lohs", tāpēc šis scams turpinās. Man reiz bija rēcīgs gadījums, kad PĒC reālas tikšanās dāma uzprasa vai varu 50 eur aizdot
Как они задолбали с этими фейковыми фото. Реально если не соответствует надо просто уходить. У меня тоже так было уже раза 2-3. Говорю сразу - нет, фото не соответствует и ухожу. Пох что она там в след говорит или пишет потом сразу в whatsapp, сразу в блок.
Ar fake bildēm par seksu jāmaksā ar Monopola naudu. Lai viss ir godīgi.
Domāju, ka Porzingod ir pārdevis mantoto vecmāmiņas dzīvokli un palikuši vēl kādi 5-7 tūkstoši. Tā ka lasām, kamēr vēl ir uguns lielmeistara lielgabalā.
Droši vien autors domājis Dašku. Esmu dažas reizes izdrāzis dirsā, bet pēdējoreiz sāka komentēt, lai ātrāk beidzot, jo sāp ānuss, kopš tā laika vairs neapmeklēju. Izlaidusies galīgi.
Kā ir sērijveida slepkavas, tā Porzingod ir sērijveida pisējs. Gan jau šobrīd būs uzpisis virs 500. Vienīgais tām runām par drāšanos bez gumijas un beigšanu iekšā kaut kā neticu.
Protams, paldies meistaram, ka dalās ar atsauksmēm, tomēr man kaut kā neticās, ka viss bez gumijas. Pat ja lielmeistars pats gribētu, nevaru iedomāties, ka feja piekristu.
.gif.ea7a287d91acc9f7f8ee8744e25dc8d0.gif)
.gif.c2cc2fc4eb8d56fffec2e34fe71ece80.gif)
Ierakstīts
Domāju, ka viņai tagad jau ir divi mazi brēkuļi un vīrs Igors, kuram sen jau piebesījis, ka viņa visu laiku zāģē. Igors katru dienu šancē kā dulls, lai apgādātu jauno ģimeni, bet šitā bezkauņa vispār neko nenovērtē. Atnāk čalis no darba, nav ne mirklis miera un klusuma līdz pat pusnaktij, bet tad atkal 7 jāceļās. Dažreiz Igors paņem uz mājām no darba perforatoru un ieiet tualetē pasēdēt, iebāzis perforatora uzgali mutē, lai sajustu aukstu un cietu metālu pieskaramies rīklei, iztēlojoties, ka tā ir apzāģēta bise. Igors negrib mirt, bet arī dzīve īpašu prieku nesagādā. Vēl pirms pieciem gadiem tik jaunā un spraunā seksīgā studente tagad pa māju pārvietojas izsēdētās trennūzenēs un nomītos krokšos, bet dzīvsvarā pielikusi gandrīz pusotru apmetuma maisu. Paldies par neko pelmeņiem "Mazulīši". Laiks ir nepielūdzami tecējis uz priekšu, bezkaislīgi sagraužot savos krastos ideālus un cerības, un ar savu smagmi norāvis uz leju gan krūtis, gan vēderu. Neskaud Igora dzīvi, tur nav par ko.
Real John Doe, atmet cerības, ieejot pa 2025. gada vārtiem. Tev bija tā laime nofiksēt mirkli pagātnē, bet vilciens vairs tanī stacijā jau sen nepiestāj. Runājot Čārlza Bukovska dzejas rindām:
"there are worse things
than being alone
but it often takes
decades to realize this
and most often when you do
it's too late
and there's nothing worse
than too late"
Bet nebēdā, gūsti no šīs apziņas prieku! Tevi sagaida neskaitāmas jaunas čožiņas un atsperīgi pupu komplekti. Tev priekšā ir garš labumiem klāts galds, kura noslēgums ir piemīztā pansionāta gultā, bet līdz tai ir vēl ļoti tālu. Meties šinīs baudās, ēd dzīvi ar lielo karoti, netērē enerģiju sen izklīdušas miglas tvarstīšanai! Stum iekšā, velc ārā, šauj sejā, dzer mimosas, sauļojies pludmalē un baudi cepumus Svetlana! Fiksē patreizējo brīdi.
Link to post