Domāju, ka viņai tagad jau ir divi mazi brēkuļi un vīrs Igors, kuram sen jau piebesījis, ka viņa visu laiku zāģē. Igors katru dienu šancē kā dulls, lai apgādātu jauno ģimeni, bet šitā bezkauņa vispār neko nenovērtē. Atnāk čalis no darba, nav ne mirklis miera un klusuma līdz pat pusnaktij, bet tad atkal 7 jāceļās. Dažreiz Igors paņem uz mājām no darba perforatoru un ieiet tualetē pasēdēt, iebāzis perforatora uzgali mutē, lai sajustu aukstu un cietu metālu pieskaramies rīklei, iztēlojoties, ka tā ir apzāģēta bise. Igors negrib mirt, bet arī dzīve īpašu prieku nesagādā. Vēl pirms pieciem gadiem tik jaunā un spraunā seksīgā studente tagad pa māju pārvietojas izsēdētās trennūzenēs un nomītos krokšos, bet dzīvsvarā pielikusi gandrīz pusotru apmetuma maisu. Paldies par neko pelmeņiem "Mazulīši". Laiks ir nepielūdzami tecējis uz priekšu, bezkaislīgi sagraužot savos krastos ideālus un cerības, un ar savu smagmi norāvis uz leju gan krūtis, gan vēderu. Neskaud Igora dzīvi, tur nav par ko.
Real John Doe, atmet cerības, ieejot pa 2025. gada vārtiem. Tev bija tā laime nofiksēt mirkli pagātnē, bet vilciens vairs tanī stacijā jau sen nepiestāj. Runājot Čārlza Bukovska dzejas rindām:
"there are worse things
than being alone
but it often takes
decades to realize this
and most often when you do
it's too late
and there's nothing worse
than too late"
Bet nebēdā, gūsti no šīs apziņas prieku! Tevi sagaida neskaitāmas jaunas čožiņas un atsperīgi pupu komplekti. Tev priekšā ir garš labumiem klāts galds, kura noslēgums ir piemīztā pansionāta gultā, bet līdz tai ir vēl ļoti tālu. Meties šinīs baudās, ēd dzīvi ar lielo karoti, netērē enerģiju sen izklīdušas miglas tvarstīšanai! Stum iekšā, velc ārā, šauj sejā, dzer mimosas, sauļojies pludmalē un baudi cepumus Svetlana! Fiksē patreizējo brīdi.
Varu teikt, ka galīgi garām. Pirms kāda gada vai diviem (neatceros precīzi) bija iedvesma femdom rotaļām, bet viņa knapi trīs vārdus zina angļu valodā, lai gan apgalvo, ka pārvalda angļu valodu. Bildes ir īstas, bet dzīvē atstāja nogurušu un nekoptu iespaidu. Pieņēma viesnīcā, kas arī ne pārāk patika. Pēc tikšanās palika vilšanās sajūta un kopš tā laika nav bijusi vairs nopietna interese par šo tēmu. Totāli neiesaku.
Нечего там делать, был около месяца назад. На фото она, но с зубами есть проблемы. Квартира не убранна, унитаз грязный, полотенце уже воняло потом..пожалел, что отдал деньги сразу. Чуял, что ничего хорошего не будет. После дужевой была надежда, что она возможно компенсирует все в кровати. Минет никакой, в сексе пассивна и с запахом рыбы..короче - не советую!!!
Domāju, ka Porzingod ir pārdevis mantoto vecmāmiņas dzīvokli un palikuši vēl kādi 5-7 tūkstoši. Tā ka lasām, kamēr vēl ir uguns lielmeistara lielgabalā.
Varbūt kādam ir pieredze ar šo darboni? Zvanīju, teica 150 bez keksa.
Šī nav īsta bilde, tur ir pustraka, veca, nekopta briesmone pretī, kura mitinās nolaistā dzīvoklī. Par viņas sniegumu neko nezinu, jo aizmuku no tās tirgussievas.
Bija man uznākusi vēlēšanās pirms pāris mēnešiem pēc eksotiskas Mistress pieredzes. Sarunāju satikties, durvis atvēra neglīts ruksis ar lieko svaru, pagriezos un devos prom. Neiesaku, pilnīgi garām.
Korekti, laicīgi sarunājām tikšanos. Kā atbraucu, tā telefons izslēgts. Adresi teica Barona ielā visiem labi zināmajā ēkā. Netērējiet laiku un naudu taksim.
.gif.c6019a6b08cfc6be9a96b66cc60f59af.gif)
.gif.4d92f399766e84161eb6e9291ec19b62.gif)
Ierakstīts
Domāju, ka viņai tagad jau ir divi mazi brēkuļi un vīrs Igors, kuram sen jau piebesījis, ka viņa visu laiku zāģē. Igors katru dienu šancē kā dulls, lai apgādātu jauno ģimeni, bet šitā bezkauņa vispār neko nenovērtē. Atnāk čalis no darba, nav ne mirklis miera un klusuma līdz pat pusnaktij, bet tad atkal 7 jāceļās. Dažreiz Igors paņem uz mājām no darba perforatoru un ieiet tualetē pasēdēt, iebāzis perforatora uzgali mutē, lai sajustu aukstu un cietu metālu pieskaramies rīklei, iztēlojoties, ka tā ir apzāģēta bise. Igors negrib mirt, bet arī dzīve īpašu prieku nesagādā. Vēl pirms pieciem gadiem tik jaunā un spraunā seksīgā studente tagad pa māju pārvietojas izsēdētās trennūzenēs un nomītos krokšos, bet dzīvsvarā pielikusi gandrīz pusotru apmetuma maisu. Paldies par neko pelmeņiem "Mazulīši". Laiks ir nepielūdzami tecējis uz priekšu, bezkaislīgi sagraužot savos krastos ideālus un cerības, un ar savu smagmi norāvis uz leju gan krūtis, gan vēderu. Neskaud Igora dzīvi, tur nav par ko.
Real John Doe, atmet cerības, ieejot pa 2025. gada vārtiem. Tev bija tā laime nofiksēt mirkli pagātnē, bet vilciens vairs tanī stacijā jau sen nepiestāj. Runājot Čārlza Bukovska dzejas rindām:
"there are worse things
than being alone
but it often takes
decades to realize this
and most often when you do
it's too late
and there's nothing worse
than too late"
Bet nebēdā, gūsti no šīs apziņas prieku! Tevi sagaida neskaitāmas jaunas čožiņas un atsperīgi pupu komplekti. Tev priekšā ir garš labumiem klāts galds, kura noslēgums ir piemīztā pansionāta gultā, bet līdz tai ir vēl ļoti tālu. Meties šinīs baudās, ēd dzīvi ar lielo karoti, netērē enerģiju sen izklīdušas miglas tvarstīšanai! Stum iekšā, velc ārā, šauj sejā, dzer mimosas, sauļojies pludmalē un baudi cepumus Svetlana! Fiksē patreizējo brīdi.
Link to post