Tachu kaartiiga veteraane. Maajo Akropoles galaa. Veel paaris gadus atpakalj bija viens oranzhs par vienu pieshautu zaabaku. Tagad divi oranzhi? Neko jau sev! Augums vinjai patiikams. Bet tas arii tur viss. Atmosfeera pie vinjas tik nomaacosha.... Nekomunicee, atbild sausi, procesu izdara ljoti mehaaniski un taapat, kluseejot, izvada aaraa pa durviim, pasakot, lai naak veel.
Atkāpjoties no tēmas par Alīnu, gribas uzrakstīt savu līdz šim pašu dīvaināko tikšanos. Bija (šķiet, ka nu jau pāris gadus nesludinās, vārdus "mainīja kā zeķes", bet sludinājuma teksti bija identiski), tāda meitene no Saldus. Ir iepriekš apspriesta krustu/šķērsu. Tas jau bija kādus 3-4 gadus atpakaļ. Piezvanu, paceļ tel., uzreiz ļoti familiārā balsī pāriet uz "tu", aicina ciemos, utt. Ok, aizbraucu uz slaveno Z-24. Piezvanu, pasaka kodu un saka, kurš stāvs, dzīv.nr. Uzeju augšā, zvanu pie durvīm, neviens vaļā never. Zvanu vēlreiz - never. Taču dzirdu, ka iekšā kāds runājas (sieviete ar vīrieti). Zvanu uz tel., dzirdu, ka iekšā zvana tel. Paiet kāds laiks, atver durvis. Ieeju iekšā, meitene, it kā, viena pati. Labi, nodomāju - varbūt pārklausījos, varbūt saruna nāca no kāda cita dzīvokļa. Dzīvoklis, kā jau Z24, ir mazs - mazs koridoris, kas apvienots ar mazu studio tipa viesistabu + maza guļamistaba un, protams, maza WC ar dušu. Atstāju koridorī apavus un viņa uzreiz mani (ar visām drēbēm), aizstumj uz guļamistabu. Tad saka, ka tad, kad esmu noģērbies, lai pasaku - pavadīs mani uz dušu. Labi, ieeju dušā, pēc tam uz guļamistabu (durvis tiek aizvērtas). Beidzās process (kas, kā tagad atceros, bija super ātrs lentes konveijers), es saku, ka aiziešu uz dušu. Šī atkal mani pavada. Ieeju dušā, iznāku ārā un skatos - neviena tīra un sausa dvieļa (jo savu mazo, balto, kas man tika sākumā iedots, esmu atstājis guļamistabā), bet daži slapji mētājas uz izlietnes. Domāju - nu, jebal - esmu slapjš pēc dušas un gribas vienkārši ātrāk notīties. Paņemu vienu slapjo dvieli, sāku uzmanīgi apslaucīties un - ou, jē! - iegrābjos dvielī ieslaucītā spermā. Es paveru vannas istabas durvis, lai norādītu viņai uz to - kas ir tas un, lai iedod man dvieli un skatos - priekšā kopā ar viņu stāv tikpat apstulbis, kails (iepriekšējais) klients, pielicis priekšā kulei dvieli un, ieraugot mani, nekavējoties nozūd guļamistabā. Bļins, izvilkos slapjš ārā no tās vannas istabas, uzvilku drēbes, pateicu pāris skarbus vārdus un aizdevos prom. PĒc tam tikai sapratu, ka tur konveijers ir tik liels, ka iepriekšējais nepaspēja izdoties ārā, kā es jau tiku ieaicināts iekšā un aizlīdis viņš, nabags, kails bija koridorī aiz otrām ārdurvīm, kas bij atvērtas pilnībā vaļā un atstutētas pret sienu Tagad, protams, par to var tikai pasmaidīt, bet toreiz dusma uz to sievieti bija ārkārtīgi liela. Kā jau minēju - maza atkāpe no Alīnas, bet par tēmu - kā ir, kad Tevi pārsteidz vēl kāds stiprā dzimuma pārstāvis, par kura klātbūtni netiec informēts :)
Diemžēl, jāpiekrīt biedram romansons2. Biju kādus 3 gadus atpakaļ. "Piedzīvojums" sākās ar to, ka nācās viņu kāpņu telpā gaidīt (Purvciems tas bija). Zvanījās man un teica, lai pagaidot, jo kavējoties. Galvenais, lai neejot prom, jo viņa speciāli dodoties uz to dzīvokli, lai mani satiktu. Domāju - nu, labi - ja cilvēks speciāli brauc, pagaidīšu. Uzkāpa pa kāpnēm tantuks ar kārtīgu aizdusu. Ziemas drēbēs viņas īpatnējo ķermeņa uzbūvi neredzēja, kaut arī kaut kas aizdomīgs jau šķita. Dzīvoklī teica, lai ieejot dušā un, ka tūdaļ ns ākšot. Pati pazuda virtuvē noģērbties. Iznākot no dušas un iezveļoties dīvānā gaidīt viņu, nekas neliecināja par tuvojošos šoku. Istabā ienāca sieviete (vecmāmuļa uz 62 gadiem), ar riktīgu "kvazimodo zvaniķa" kupri. Nu tā, ka riktīgu. Diemžēl, tolerance pret sievieti, kura speciāli manis dēļ ir braukusi šurp, tajā brīdī ņēma virsroku. Bez kuprīša, komplektā nāca līdzi arī gari, melni spalvu kušķi padusēs, kas zibēja acu priekšā mutisko darbu laikā. Uz viņas jautājumu par to, kā turpinām, atbildēju, lai turpina tāpat.
Nesaprotu cilvēku....taču gadi sen jau dara savu...ir taču arī kaut kādas ētikas normas. Atdod savu vietu jaunajām!
Atauksme iz pieredzes. Biju šīs nedēļas sākumā. Sakontaktēt var zvanot. Īsā telefona sarunā radīja laipnas sievietes tēlu. Tas, zināmā mērā, lika pieņemt lēmumu aizdoties pie viņas. Lokācijas maina. Es biju Vecrīgā. Sieviete - nu ļoti interesanta. Gan izskata ziņā, gan uzvedības ziņā. Augums viņai varbūt 165, svars - ne vairāk kā 39kg (labi, nedaudz pārspīlēts, bet ne daudz). Tieva. Ļoti tieva. Kauli ar ādu. Redzams, ka svars ir bijis lielāks, bet tas strauji zaudēts. Zobi ir balti, krūtis - mazs, ciets silikons (tāds, kas nekustas un ir kā 2 akmens gabali).
Lai arī pa telefonu teica, ka takse ir 6 sarkani par stundu, realitātē "duša - duša" bija 20 minūtes. Sākotnēji ir sasteigta masāža, kas ilga aptuveni 3 minūtes, tad "Apkārt griezties!" un tad jau process. Pozitīvais ir tas, ka, tikšanās bija tik īsa, ka, noliekot mašīnu Vecrīgā, R zonā, pie pašām ieejas durvīm, varēja nemaksāt Rezumējot....šim gadījumam laikam būtu jāizdomā kāds jauns sinonīms vārdam "konveijers", jo tas šeit vairs īsti neiederas. Prasās kaut kas, kas ir ātrāks par konveijeru Ļoti īpatnēja pieredze ar ne mazāk īpatnēju sievieti.
Ierakstīts
Tachu kaartiiga veteraane. Maajo Akropoles galaa. Veel paaris gadus atpakalj bija viens oranzhs par vienu pieshautu zaabaku. Tagad divi oranzhi? Neko jau sev! Augums vinjai patiikams. Bet tas arii tur viss. Atmosfeera pie vinjas tik nomaacosha.... Nekomunicee, atbild sausi, procesu izdara ljoti mehaaniski un taapat, kluseejot, izvada aaraa pa durviim, pasakot, lai naak veel.
Link to post