Atrados tieši tādā pašā situācijā kā autors un nolēmu 22 gados nopirkt pirmo pieredzi pie eskorta, tagad jau 26 palikuši. Uzaugu kā vienīgais bērns ģimenē, nekad nebija daudz draugu un manas intereses vairāk saistījās ar zinātni un datoriem, esmu šobrīd izveidojis stabilu, patstāvīgu dzīvi, bet bez sievietes tajā. Noteikti pieļāvu kļūdas, no tām galvenā pārāk maza komunicēšana ar vienaudžiem, kur kovids spēlēja savu lomu. Vienlaikus bija acīmredzams, ka neesmu pievilcīgs sieviešu acīs. Manuprāt, pievilcība un flirts ir ļoti vienkāršs process, ko zemapziņā nekontrolējam – ja puisim patīk meitene un meitenei patīk puisis, tad viss diezgan dabiski un raiti attītīsies. Esmu arī vienaudžu un agrāko kursabiedru vidū redzējis sieviešu signālus – acu kontakts, spēlēšanās ar matiem, pietuvošanās, fizisks pieskāriens utt., uz kuriem tad puisis arī reaģē. Bet šādi signāli nekad netika vērsti uz mani. Agrāk bija pieņemts, ka sieviete, kurai interesē vīrietis, viņa tuvumā nometa kabatlakatiņu, ko vīrietis pacēla un uzsāka sarunu. Vai šajā situācijā vīrietis uzņemas iniciatīvu, paceļot kabatlakatiņu, vai tomēr sieviete sper pirmo soli, nometot kabatlakatiņu, ko vīrietis tad var pacelt?
Noteikti iesaku tev tieši tagad maksimāli mēģināt visu, ko vien var, jo 20 gados, ja vēl turklāt esi universitātē, būs visvairāk iespēju jebkad dzīvē komunicēt ar pretējo dzimumu. Un jaunas meitenes nebūs vēl tik ļoti dzīves, darba un citu problēmu nogurdinātas, drīzāk meklēs vienkārši foršu čali, ar ko labi pavadīt laiku, nevis pragmatiski kādu ar labu darbu, kurš uzturēs, būs stabils utt. Teorētiski šim būtu jābūt vieglākajam laikam dzīvē atrast meitenes, ja esi labā formā, vismaz pa pusei fiziski pievilcīgs un neesi uz kaut kāda ekstrēmā autisma spektra, ka nevari vispār parunāt ar cilvēkiem. Tieši tagad, nevis pēc 5 vai 6 gadiem, kā te daži raksta. Centies atslābināties, komunicē, pavēro ķermeņa valodu un ja ir abpusēja patika, uzņemies iniciatīvu un visam vajadzētu notikt! Bet piebildīšu, ka daudzi, kas šeit komentē no 30+ vecuma grupas īsti līdz galam nav sapratuši sociālās pārmaiņas, kas ir notikušas tieši pēdējos 10-15 gados. Kad viņi mēģināja sapazīties 2005. gadā, varbūt džeks konkurēja ar 5 citiem tuvumā esošiem džekiem. Tagad sociālo mediju un iepazīšanās aplikāciju dēļ jebkura 20 gadīga meitene var momentā atrast 100+ kandidātus no visas Rīgas vai sazin kādas pasaules malas. Jānis parastais vienkārši nevar ar šo konkurēt un izcelties uz tā fona, tādēļ rodas liela nevienlīdzība, kad ir jākļi, kuri maina meitenes kā zeķes un tad daudzi džeki bez jebkādas veiksmes, un tie noteikti visi nav margināli gadījumi, ir gana daudz pilnīgi normālu viduvēju puišu, kuriem gan jau pirms 20 gadiem nebūtu nekādu problēmu. Pirms 2 gadiem pats spēju dabūt varbūt 1 vai 2 randiņus no Bumble, tagad mans rezultāts ir apaļa 0. Online ir ļoti skarba vide, kurā konkurēt, noteikti izmēģini kā rīku, bet negaidi super rezultātus, tava labākā iespēja būs dzīvē hobiji, studijas utt.
Bet tad par tēmu – tev pašam jāizvērtē sava situācija. Veselīgam vīrietim ir sava seksuālā dziņa un es biju nonācis līdz punktam, kur gandrīz katru dienu domāju par seksa neesamību, tas ļoti smagi grauza iekšēji un traucēja uz jebko koncentrēties ikdienā, pat kulakā raušana vispār nepalīdzēja. Nedomāju, ka tas bija kāds sociāls spiediens, drīzāk vienkārša cilvēciska vēlme tikt iekārotam, izveidot attiecības un just, ka kādam es rūpu, līdz ar ko nespēja atrast partneri bija kā brutāla pļauka sejā savam pašnovērtējumam. Tā tas vilkās kādu pusgadu, līdz nolēmu, ka jāņem šāds ekstrēmāks variants, jo neredzēju citu izeju un nespēju iedomāties, kā būtu ar šādu sajūtu vilkt līdz 30/40 gadu vecumam. Paņēmu eskortu no 30+ vecuma kategorijas, domāju, ka šis ir optimālāks variants tavā situācijā, jo jaunās ir skaistākas, bet viņas to zina un izbrauc ar izskatu, bieži atstājot attieksmi otrajā plānā, un pašas arī var nebūt tik prasmīgas un empātiskas. Rēķinies, ka ar tavu pieredzes trūkumu tevi visādi mēģinās aptīt ap pirkstu uz servisu, laiku utt. Lasi atsauksmes, pašas darbinieces aprakstu (dažreiz ir pat tādas, kuras arī konkrēti min, ka piedāvā tikšanos ar nevainīgiem) un skaties bildes. Kad atrodi, vari jau arī īsi uzrakstīt viņai, ka tev šāda situācija, noteikti atradīsies kāda saprotoša, kura zina, kā to lietu novadīt. Apzinies arī pats, ko tu sagaidi no pirmās tikšānās reizes un tad saprāta robežās ej uz šo arī pakalpojumā – pozas, kādas darbības, jo tomēr tu pērc pakalpojumu. Vai arī ja galīgi nezini, lai viņa ar savu pieredzi kontrolē, labs eskorts zinās, kā sagādāt vīrietim baudu. Mans pirmais eskorts varbūt nebija super manā gaumē pēc izskata, bet serviss bija ļoti apmierinošs, pat turpināju tādēļ vēl pāris reižu iet. Pēc tam, kad izmēģini un rodas pārliecība, tad jau vari iet pie jaunajām un skaistajām, zināsi, kā grozīt, uzņemties vadību utt., būs pašam foršāk! Tiesa Latvijā ir švaks piedāvājums, ir vērts apsvērt ceļojumu, ja līdzekļi atļauj. Šim būtu jābūt pašsaprotami, bet maksimāli viss ar gumiju, noteikti gribi par savu veselību padomāt.
Ko šī pieredze man mainīja? Ar sievietēm galīgi nekas nav uzlabojies, kā bija, tā ir. Bet vismaz vairs neuztveru seksu kā kaut kādu maģisku, dzīvi mainošu notikumu, kas grauž katru dienu. Protams, sajūtas ir labas un ar mīlošu draudzeni noteikti vēl labāk, bet, kā jau rakstīju, ar šo man nav veicies un piekrītu tiem kolēģiem, kuri saka, ka par naudu to nav iespējams nopirkt, lai gan varbūt ar regulāru eskortu izveidojas labāka saskarsme, kur konkrēti elementi parādās. Tā kā visvairāk vēlos tieši attiecības ar īstu iekāri tajās, tad mana interese par eskortu ir kritusies, visbiežāk noraut kulakā ir labāk nekā maksāt tos 100/200 eiro, pēcāk varu ātri atgriezties pie ikdienas lietām. Tiesa, aizeju tīri sporta pēc reizi 2-3 mēnešos izbaudīt sievietes ķermeni, ja kāda meitene iekrīt acīs, aizbraucu ceļojumā, iemīļota regulārā parādās pilsētā vai vienkārši sakārojas. Pēdējā laikā biežāk pat eju uz body2body masāžām, sanāk lētāk, drošāk un vairāk pieskārienu, kas man visvairāk trūkst, tā tāda interesanta atklāsme bija. Kad tu atnāc, visa tikšanās arī nesastāv tikai no seksa, nedaudz parunāt ar sievieti un pieskarties viņai var būt noderīgi, ja ikdienā tas galīgi nesanāk un nav nekādas pieredzes. Teikšu gan, ka pozitīvas tikšanās var celt pašpaziņu, piemēram, kad eskorta meitene ir izteikusi komplimentus par manu ķermeni vai izveidojas laba saruna. Protams, var smieties, ka viņai samaksāju un viņa jau zinās kaut ko pateikt, bet kad tas ir vienīgais kompliments, ko dzīves laikā esmu dzirdējis no sievietes, tas pozitīvi kaut kur stāv prātā un motivē uz kādu brīdi pasportot, pacensties un iedod cerību, ka varbūt neesmu pilnīgs šreks un ir kaut kāds potenciāls. Nav viegli, bet centies neiekrist negatīvajā un vairāk fokusēties uz pozitīvo, kas dzen uz priekšu, pat ja tas ir neracionāli. Ja pāris reižu aizej, tad varbūt vari sevi apmānīt un kaut kā iestāstīt, ka tagad veicas ar sievietēm un beidzot tiec pāri šim šķērslim, bet varbūt arī vienkārši saņemies un tāpat izdodas. Lai ko tu arī izvēlētos, nožēla par nepamēģināto noteikti būs lielāka nekā par pieļautajām kļūdām.
.gif.c6019a6b08cfc6be9a96b66cc60f59af.gif)
.gif.4d92f399766e84161eb6e9291ec19b62.gif)
Ierakstīts
Atrados tieši tādā pašā situācijā kā autors un nolēmu 22 gados nopirkt pirmo pieredzi pie eskorta, tagad jau 26 palikuši. Uzaugu kā vienīgais bērns ģimenē, nekad nebija daudz draugu un manas intereses vairāk saistījās ar zinātni un datoriem, esmu šobrīd izveidojis stabilu, patstāvīgu dzīvi, bet bez sievietes tajā. Noteikti pieļāvu kļūdas, no tām galvenā pārāk maza komunicēšana ar vienaudžiem, kur kovids spēlēja savu lomu. Vienlaikus bija acīmredzams, ka neesmu pievilcīgs sieviešu acīs. Manuprāt, pievilcība un flirts ir ļoti vienkāršs process, ko zemapziņā nekontrolējam – ja puisim patīk meitene un meitenei patīk puisis, tad viss diezgan dabiski un raiti attītīsies. Esmu arī vienaudžu un agrāko kursabiedru vidū redzējis sieviešu signālus – acu kontakts, spēlēšanās ar matiem, pietuvošanās, fizisks pieskāriens utt., uz kuriem tad puisis arī reaģē. Bet šādi signāli nekad netika vērsti uz mani. Agrāk bija pieņemts, ka sieviete, kurai interesē vīrietis, viņa tuvumā nometa kabatlakatiņu, ko vīrietis pacēla un uzsāka sarunu. Vai šajā situācijā vīrietis uzņemas iniciatīvu, paceļot kabatlakatiņu, vai tomēr sieviete sper pirmo soli, nometot kabatlakatiņu, ko vīrietis tad var pacelt?
Noteikti iesaku tev tieši tagad maksimāli mēģināt visu, ko vien var, jo 20 gados, ja vēl turklāt esi universitātē, būs visvairāk iespēju jebkad dzīvē komunicēt ar pretējo dzimumu. Un jaunas meitenes nebūs vēl tik ļoti dzīves, darba un citu problēmu nogurdinātas, drīzāk meklēs vienkārši foršu čali, ar ko labi pavadīt laiku, nevis pragmatiski kādu ar labu darbu, kurš uzturēs, būs stabils utt. Teorētiski šim būtu jābūt vieglākajam laikam dzīvē atrast meitenes, ja esi labā formā, vismaz pa pusei fiziski pievilcīgs un neesi uz kaut kāda ekstrēmā autisma spektra, ka nevari vispār parunāt ar cilvēkiem. Tieši tagad, nevis pēc 5 vai 6 gadiem, kā te daži raksta. Centies atslābināties, komunicē, pavēro ķermeņa valodu un ja ir abpusēja patika, uzņemies iniciatīvu un visam vajadzētu notikt! Bet piebildīšu, ka daudzi, kas šeit komentē no 30+ vecuma grupas īsti līdz galam nav sapratuši sociālās pārmaiņas, kas ir notikušas tieši pēdējos 10-15 gados. Kad viņi mēģināja sapazīties 2005. gadā, varbūt džeks konkurēja ar 5 citiem tuvumā esošiem džekiem. Tagad sociālo mediju un iepazīšanās aplikāciju dēļ jebkura 20 gadīga meitene var momentā atrast 100+ kandidātus no visas Rīgas vai sazin kādas pasaules malas. Jānis parastais vienkārši nevar ar šo konkurēt un izcelties uz tā fona, tādēļ rodas liela nevienlīdzība, kad ir jākļi, kuri maina meitenes kā zeķes un tad daudzi džeki bez jebkādas veiksmes, un tie noteikti visi nav margināli gadījumi, ir gana daudz pilnīgi normālu viduvēju puišu, kuriem gan jau pirms 20 gadiem nebūtu nekādu problēmu. Pirms 2 gadiem pats spēju dabūt varbūt 1 vai 2 randiņus no Bumble, tagad mans rezultāts ir apaļa 0. Online ir ļoti skarba vide, kurā konkurēt, noteikti izmēģini kā rīku, bet negaidi super rezultātus, tava labākā iespēja būs dzīvē hobiji, studijas utt.
Bet tad par tēmu – tev pašam jāizvērtē sava situācija. Veselīgam vīrietim ir sava seksuālā dziņa un es biju nonācis līdz punktam, kur gandrīz katru dienu domāju par seksa neesamību, tas ļoti smagi grauza iekšēji un traucēja uz jebko koncentrēties ikdienā, pat kulakā raušana vispār nepalīdzēja. Nedomāju, ka tas bija kāds sociāls spiediens, drīzāk vienkārša cilvēciska vēlme tikt iekārotam, izveidot attiecības un just, ka kādam es rūpu, līdz ar ko nespēja atrast partneri bija kā brutāla pļauka sejā savam pašnovērtējumam. Tā tas vilkās kādu pusgadu, līdz nolēmu, ka jāņem šāds ekstrēmāks variants, jo neredzēju citu izeju un nespēju iedomāties, kā būtu ar šādu sajūtu vilkt līdz 30/40 gadu vecumam. Paņēmu eskortu no 30+ vecuma kategorijas, domāju, ka šis ir optimālāks variants tavā situācijā, jo jaunās ir skaistākas, bet viņas to zina un izbrauc ar izskatu, bieži atstājot attieksmi otrajā plānā, un pašas arī var nebūt tik prasmīgas un empātiskas. Rēķinies, ka ar tavu pieredzes trūkumu tevi visādi mēģinās aptīt ap pirkstu uz servisu, laiku utt. Lasi atsauksmes, pašas darbinieces aprakstu (dažreiz ir pat tādas, kuras arī konkrēti min, ka piedāvā tikšanos ar nevainīgiem) un skaties bildes. Kad atrodi, vari jau arī īsi uzrakstīt viņai, ka tev šāda situācija, noteikti atradīsies kāda saprotoša, kura zina, kā to lietu novadīt. Apzinies arī pats, ko tu sagaidi no pirmās tikšānās reizes un tad saprāta robežās ej uz šo arī pakalpojumā – pozas, kādas darbības, jo tomēr tu pērc pakalpojumu. Vai arī ja galīgi nezini, lai viņa ar savu pieredzi kontrolē, labs eskorts zinās, kā sagādāt vīrietim baudu. Mans pirmais eskorts varbūt nebija super manā gaumē pēc izskata, bet serviss bija ļoti apmierinošs, pat turpināju tādēļ vēl pāris reižu iet. Pēc tam, kad izmēģini un rodas pārliecība, tad jau vari iet pie jaunajām un skaistajām, zināsi, kā grozīt, uzņemties vadību utt., būs pašam foršāk! Tiesa Latvijā ir švaks piedāvājums, ir vērts apsvērt ceļojumu, ja līdzekļi atļauj. Šim būtu jābūt pašsaprotami, bet maksimāli viss ar gumiju, noteikti gribi par savu veselību padomāt.
Ko šī pieredze man mainīja? Ar sievietēm galīgi nekas nav uzlabojies, kā bija, tā ir. Bet vismaz vairs neuztveru seksu kā kaut kādu maģisku, dzīvi mainošu notikumu, kas grauž katru dienu. Protams, sajūtas ir labas un ar mīlošu draudzeni noteikti vēl labāk, bet, kā jau rakstīju, ar šo man nav veicies un piekrītu tiem kolēģiem, kuri saka, ka par naudu to nav iespējams nopirkt, lai gan varbūt ar regulāru eskortu izveidojas labāka saskarsme, kur konkrēti elementi parādās. Tā kā visvairāk vēlos tieši attiecības ar īstu iekāri tajās, tad mana interese par eskortu ir kritusies, visbiežāk noraut kulakā ir labāk nekā maksāt tos 100/200 eiro, pēcāk varu ātri atgriezties pie ikdienas lietām. Tiesa, aizeju tīri sporta pēc reizi 2-3 mēnešos izbaudīt sievietes ķermeni, ja kāda meitene iekrīt acīs, aizbraucu ceļojumā, iemīļota regulārā parādās pilsētā vai vienkārši sakārojas. Pēdējā laikā biežāk pat eju uz body2body masāžām, sanāk lētāk, drošāk un vairāk pieskārienu, kas man visvairāk trūkst, tā tāda interesanta atklāsme bija. Kad tu atnāc, visa tikšanās arī nesastāv tikai no seksa, nedaudz parunāt ar sievieti un pieskarties viņai var būt noderīgi, ja ikdienā tas galīgi nesanāk un nav nekādas pieredzes. Teikšu gan, ka pozitīvas tikšanās var celt pašpaziņu, piemēram, kad eskorta meitene ir izteikusi komplimentus par manu ķermeni vai izveidojas laba saruna. Protams, var smieties, ka viņai samaksāju un viņa jau zinās kaut ko pateikt, bet kad tas ir vienīgais kompliments, ko dzīves laikā esmu dzirdējis no sievietes, tas pozitīvi kaut kur stāv prātā un motivē uz kādu brīdi pasportot, pacensties un iedod cerību, ka varbūt neesmu pilnīgs šreks un ir kaut kāds potenciāls. Nav viegli, bet centies neiekrist negatīvajā un vairāk fokusēties uz pozitīvo, kas dzen uz priekšu, pat ja tas ir neracionāli. Ja pāris reižu aizej, tad varbūt vari sevi apmānīt un kaut kā iestāstīt, ka tagad veicas ar sievietēm un beidzot tiec pāri šim šķērslim, bet varbūt arī vienkārši saņemies un tāpat izdodas. Lai ko tu arī izvēlētos, nožēla par nepamēģināto noteikti būs lielāka nekā par pieļautajām kļūdām.
Link to post