Pamanīju - vesela viena rudmate, steidzīga bet sūkāt griboša. To vien gaidīja visu vakaru, kā atsūkāt Trenerim, ar rokām cenšoties uzvilkt mēteli un kurpes, lai pēc pusotras minūtes skrietu mājās. Komiķi!
Varbūt ir vērts visu dienu gaidīt labu minetu no simpātiskāka zaķa nekā samierināties ar minetiem no vecākām sievietēm .
NeViens precizejums, adreses nav, telefona nav, visas beibes jaunas, smukas un suukaat-griboshas. Gluzhi kaa pasakaa. Arii gribu.lv sludinajumi shajaa jomaa sen nav redzeti (bet varbut man laiks ir doties pie okulista???) Treneris, Tavs staasts ir blefs
Es precizēju, cik bija vīriešu un cik sieviešu. Vadījos no vecajiem gribu.lv sludiķiem, un tas nav blefs. Drīzāk laimes spēle, kāda vecuma sievietes tur gadīsies. Manā reizē vecākā bija tā, ap 35, citas jaunākas.
Ticamības moments mazs. 2 veči un 6 vecenes? nez kāpēc man nav tā laimējies. Ak, neraža, kā man neiet.
Precizēju - 4 sievietes un kādi 7 veči, ja kādam baigi interesē.
Pilnīgi piekrītu!
Izklausās treneris uzbūris savu vēlamo svingeru kluba apmeklējumu!
Ķipa: aizgāju, pasēdēju, melnmate piedāvāja orālo, pasēdēju vēl rudmatei nebija laika, bet vienu reizi ātri atsūkāja! Un viss pa 25 lošiem! Tad jau neviens pie individuālajām vispār neietu!
Kāpēc jāuzbur, ja to visu var piedzīvot realitātē?
Pagājušajā nedēļā, svinot Veco Jauno gadu, nolēmu apmeklēt kādu vietu, kas dēvēts par "visīstāko svingeru klubu". Nobrīnījos, ka sākums ir darbdienas vidū, bet nu izbrīvēju laiciņu. Jau pie ieejas durvīm sastapos ar "potenciālo" deju partneri - kādu samērā izskatīgu rudmati. Viņa nogāja lejā, pagrabiņā un aizgāja ģērbties. Mēs abi bijām tajā brīdī vienīgie dalībnieki. Telpās atradās gan sauna, gan baseins.
Dāmīte piesedzās tikai ar dvieli un apsēdās dīvānā lūrēt porņuku. Telpās bija samērā vēss, tāpēc es nesteidzos mest nost drēbes, bet nu, ja reiz šī....tad nu es ar šai blakus. Ar meiču varēja normāli parunāt par šo un to, noskaidroju, kādas sievietes nāk uz šo klubu, kāda te vispār sabiedrība utt.
Pēc kāda brīža klubā ieradās vēl kāda jauna tumšmate un vēl viens vīrietis. Pēc pirts apmeklējuma tumšmate uzaicināja uz istabiņu, kur sniedza pieklājīgu minetu, bet nu kaut kam vairāk...viņa man bija par apaļīgu. Meiča manāmi sadrūma, un ar to arī bija cauri. Bija redzams, ka meitene baigi meklējas.
Dienas turpmākajā gaitā baram pievienojās vēl 2 sievietes, kas savos bariņos čaloja un kursēja maršrutā - Istabiņas - Pirts - Istabiņas. Ja nebija, ko darīt, vareja vnk sēdēt sofā un relaksēties.
Jau grasījos doties prom. bet uzaicināju arī kāroto rudmati uz istabu. Visas bija aizņemtas. Tad nu iekārtojāmies arī vienā gultā kopā ar kādu citu elsojošu pāri - bariņā jautrāk. Rudmate arī tūlīt grasījās doties prom, tāpēc palutināja mani ar steidzīgu, bet labu minetu, un skrēja prom.
Nebrīnītos, ja kāda no šim sievietēm sniegtu arī individuālos pakalpojumus savos dzīvokļos.
Fragments no Arnolda Auziņa detektīvromāna "Naktstauriņš un kruķis".
Kriminālpolicijas inspektora kabinets
-
Vai es drīkstu ienākt?
-
Jūs jau esat iekšā. Kas par lietu?
-
Hmm.. Visai delikāta padarīšana…. – ienācējs sastomījās. – Es pat nezinu, kā lai iesāk.
-
Droši, droši!
-
Vai jūs nodarbojaties ar prostitūciju?
Valdim Rūsiņam acis izspiedās no orbītām. Pirmīt viņš ar saviem jautājumiem šokēja sarunu biedru, bet te atnāk viens vecs ķēms un prasa pilnīgi neiedomājamu.
-
Ne jau jūs personiski, bet jūsu nodaļa.
-
Visa nodaļa? Tas ir vēl briesmīgāks apvainojums.
-
Es izlūdzos piedošanu. Tas acīmredzot ietilpst tikumības policijas kompetencē. Bet es nezinu, vai tāda vispār pastāv.
-
Sakiet skaidri un gaiši, kāpēc jūs esat atnācis uz policiju?
-
Viena dāma….. ievilina savā dzīvoklī vīriešus un…….izslauc.
-
Ka tas jāsaprot – ievilina un izslauc?
-
Vai jūs zināt, kā lašu mātītēm noslauc ikrus?
-
Malu zvejniecība neietilpst manā kompetencē, kā jūs pirmīt izteicāties. Es meklēju smagākus noziegumus.
-
Par lašiem un ikriem es minēju salīdzinājumam. Lai jūs labāk izprastu lietas būtību.
-
Jūs neesat ne lasis, ne mātīte, - īgni izmeta Rūsiņš.
-
Varbūt vienīgi iepriekšējā dzīvē.
-
Kā lai jums delikātāk pasaku?
-
Te nav augstdzimušu jaunavu institūts. Runājiet bez aplinkiem!
-
Veči, ieraugot skaistuli, izkūst!
-
Izkūst?
-
Kļūst mīksti!
-
Dīvaini. Tad jau nekas nesanāk.
-
Es nedomāju tādā nozīmē. Viņus var aptīt ap pirkstu. Meiča nosaka summu, un mēs, muļķīši, maksājam.
-
Kur tas notiek? Pie tantes Soņas?
Tā bija iesaukts nelegāls bordelis, kurš pēdējā laikā nīkuļoja. Sarunā minētā sieviete pagrīdes meitumāju bija sekmīgi izkonkurējusi.
-
Nē. Viņa pieņem savā dzīvoklī. Viss kulturāli. Kā pie baltajiem cilvēkiem.
-
Kāpēc jūs griežaties pie manis?
Tagad bija veča kārta brīnīties.
-
Kur tad citur? Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā? Vai slīcēju glābšanas stacijā?
-
Ko policija jums var līdzēt? Es te nesaskatu nozieguma sastāvu.
-
Vai tiešām kāds jānomušī, lai jūs sāktu rīkoties?
-
Bez personiskiem apvainojumiem, lūdzu!
-
Viņas atalgojums, salīdzinot ar pakalpojumu ir nesamērīgi augsts.
Re, kā! Sūdzībnieks izteica aizdomas, ka prostitūta nemaksā sociālo nodokli. Rūsiņš uz šo repliku nereaģēja, bet atgādināja iespēju sameklēt citu rotaļu biedreni, tikai nedrīkst prasīt, lai policija kļūst par starpnieci.
-
Savu darbu viņa prot, - večuks atzina. - Par to es nevienu sliktu vārdu nesaku.
-
Ko tad?
-
Es vēlētos, lai jūs viņu mazliet pabiedētu.
-
Kādā veidā? Jums ir kādi konstruktīvi priekšlikumi? Jūs nepateicāt, kā jūs sauc.
-
Ādolfs Leitāns, bet tas nav svarīgi.
-
Kā tā?
-
Manā vieta varētu būt jebkurš cits.
-
Nemaz nav tik daudz vīriešu, kuri izmanto pērkamo sieviešu seksuālos pakalpojumus.
-
Paši vainīgi. Droši vien maciņš neatļauj izpriecu. Man šodien sarunāts pie viņas braukt.
-
Jūs viņu regulāri apciemojat?
-
Es mainu sievas, bet ielasmeitām palieku uzticīgs. Pēc dabas esmu bailīgs. Baidos saķert STS. Tāpēc drošāk gulēt ar vienu, pārbaudītu būtni.
-
Loģiski.
-
Es būšu pie viņas ap pulksten četriem. Jūs arī varētu ierasties.
-
Sekss trijatā?
Nekautrīgais jautājums liecināja, ka arī policistiem piemīt humora izjūta.
-
Jūs viņu nogrābtu tieši nozieguma vietā.
-
Pliku?
-
Ar naudu.
-
Vai tas ir noziegums – sagādāt cilvēkam prieku?
-
Ja viņa to darītu par velti…. – par negaidīto domu Leitāna kungs pat sajūsmināts noklakšķināja ar mēli. – Tā būtu nesavtīga rīcība, visi taču esam kristieši.
-
Sākumā par velti, pēc tam gribēsiet, lai maksā jums par pakalpojumu.
-
Tas būtu ideāls variants. Bet šī ir pārāk izlutināta.
-
Vienīgā meita? Augusi siltumnīcas apstākļos?
-
Savu biogrāfiju viņa man nav stāstījusi. Drīzāk gan vainīgs viņas skaistums. Viņa man atgādina Merilinu Monro filmā „Džezā tikai meitenes”.
-
Jums jāmeklē vecas un neglītas.
-
Saprotu, tādas, kurām ir vīriešu trūkums organismā.
-
Paskatīšos, ko tai lietā varu darīt, - viņš sausi noteica.
-
Es jūs gaidīšu.
-
Simtprocentīgi neapsolu, ka tikšu tieši četros. Darbs pāri galvai.
-
Mēģināšu procesu paildzināt.
-
Viņai tas sagādās patiesu prieku.
-
Starp mums runājot, pēdējā laikā beidzu arvien ātrāk.
-
Informācija slepena. Tā paliks pie manis. Tikai dienesta lietošanai.
-
Bet ko tas varētu nozīmēt?
-
Es neesmu ārsts.
-
Jūs domājat – man jāiet pārbaudīties?
-
Manā profesijā domāt ir kaitīgi. Es vados pēc priekšrakstiem.
-
Taisnīgi būtu, ja viņa iekasētu naudu pēc ilguma – par katru minūti vienu latu.
-
Tad jūs tiktu cauri ar piecīti?
-
Jā. Bet tagad šī nekaunas ņemt kvartu.
-
Jāšaubās, vai divdesmit piecas minūtes kāds spēs izturēt.
-
Ir jau vēl supermeņi.
Vecākais inspektors ieteica Leitānam aizrakstīt vēstuli uz Saeimu. Kad deputāti izskatīs likumprojektu par prostitūciju, viņi droši vien ņems vērā prātīgu ierosinājumu.
Vispār tas notika kaut kad maijā, bet atmiņas vēl ir spilgtas. Tā kā bija svētdiena, šajā salonā bija pieejamas uz doto bridi tikai divas meitenes, izvēlējos vienu neliela auguma tumšmati arī šoreiz "bumbu" dēļ, kuras iespīlētajā kleitiņā izskatījās iespaidīgi. No attāluma meiča izskatījās jaunāka, bet, istabā tuvumā apskatot, viņai varēju dot tuvojošos 30. Tomēr visai simpātiska.
Masāža ritēja ierasto gaitu, miksējoties kopā ar izklaidējošām sarunām, līdz beidzot viņai bija jāķeras pie erotiskās daļas. Nu, šoreiz no tādas lēdijas dabūtā masāža ar krūtīm jau bija labi, kaut arī nelikās, ka viņa būtu pierunājama uz kaut ko vairāk. Viņa jau sāka just, ka ar mani nebūs tik ātri. Ierastie paņēmieni nelīdzēja . Veidojās dilemma - viņa ļāva tikai nedaudz ar tausti novērtēt skaistas krūtis, bet es informēju, ka tādā veidā viņai arī ar roku būs ilgāk jārukā. Mēģināju piebraukt ar humoru, lai viss pasākums izvēršas jautrāks, bet viņa ņe un ņe...
Visbeidzot es viņai ļāvu uzsākt veiksmīgu lejasdrauga masāžas sesiju, kuras laikā viņa izmantoja abas rokas, tam pievienojot juteklīgu pirkstu tehniku. Vēlējos pilnībā izbaudīt, ka pirmo reizi dzīvē beigšu no sievietes rokas, jo tas viņai masāžas beigās gods godam padevās. Mēs pat saderējām :D , vai viņa novedīs mani līdz salūtam, kamēr nebūs beigušās dažas maģīša dziesmas. Domāju, ka pastāvīgie klienti gan varētu ar šo tumšmati ko vairāk sarunāt, bet tas nu ir cits stāsts.
Erotiskās masāžas salonu sarakstā stafeti pārņēma salons Indigo. Bija dzirdēts, ka esot tikpat dārgi kā Barbarī, bet nu nolēmu izmēģināt. Ieejot tajā, skatu piesaistīja dīvānā rindā sasēdušās princesītes un caciņas . Visas vecumā ap 20 gadiem visā visumā jau izskatīgas, bet ar tādiem ģīmjiem, ka šķiet, nevēlas te nevienam neko masēt .
Izvēlējos tādu simpātisku, nedaudz apaļīgu tumšmati ar palielām krūtīm. Meitenes vārds bija Andželika. Masāžas gaitā viņa tik tiešām centās mani atslābināt, bet nojautu, ka varēšu dzīt arī jociņus spociņus.
Vārdu sakot, prikoli sākās, kad Andželika it kā sāka ar krūtīm laisties man pār muguru, bet pēkšņi "atčuknījās" un teica, ka man esot jāgriežas apkārt uz muguras. Jutu, ka šī grib haltūrēt.
Protams, ka biju atslābinājies, bet draugs gan nebija iesildīts. To noprata arī kailā Andželika, kas reizē gan neizpratnē skatījās uz mani, gan arī cītīgi ar rokām darbojās lejā, ka vien mācēdama. Es viņai vēl prasu, vai tad masāža ar krūtīm nebūs, bet šī atteica, ka nebūšot vis. Es biju neviltoti pārsteigts. Vēl izprasīju par seksa "iespējām", bet kur nu par tām pie šādiem nosacījumiem. Katrā ziņā meitene bija diezgan izskatīga, bet otrreiz gan neietu, jo patīk, ka vairāk pamasē ar krūtīm - erotiskā masāža kā nekā.
Viņa dejo tikai man. Viņadejo tikaiman. V i ņ a d e j o t i k a i m a n. Viņa dejo tikai man.
Nika viskija glāze apgāzās, un brūnais šķidrums izlija pār visu bāra leti.
„ Dženij, lūdzu vēl vienu deju!”
Viņš lūkojās uz melnmataino sievieti, kas draiskulīgi vijās ap metāla stieni uz skatuves. Viņa brīvi pozēja savas kailās krūtis, svildama no viņai piekaltajiem vīriešu skatieniem.
„ Tu esi pilnā!”
„ Nu, vēl jau neee…”
Džena vēlreiz aptinās ap stieni un, ar rokām saķērusi to aiz muguras, graciozi pietupās, izceļot savu perfekto pēcpusi. Viņa noplivināja savus garos, skaistos matus un pieliecās, izceldama krūšu apaļumus. Melnmate apsēdās uz skatuves un papleta kājstarpi, izrādīdama savu viskārdinošāko augli.
„ Džen, nu, taču, vēl kādu brīdi pagories,” Nikam viskijs bija sajaucis prātu.
„ Tev šim vakaram pietiks, „ dejotāja atcirta. „ Man pasaukt ārāmetēju?”
Niks ar mokām steberēja uz sētas durvju pusi. Pēc kāda mirkļa jau viņš korķēja, pieķerdamies pie atkritumu konteinera sāniem. Iedzerts par daudz. Jātinās uz māju pusi.
Pistoles stobra gals iedūrās sānā. „ Dzerstamies, ja? Salaidi dēlī miljonu darījumu un vēl atļaujies vazāties pa pagrīdes bāriem? Sems tev to nepiedos!”
Niks satraukti atteica : „ Es neko nezinu. Nebija mana vaina. Tie džeki uzradās no zila gaisa un visus apšāva. Es to nevarēju paredzēt!”
„ Atrunas, vienas vienīgas atrunas.” Svešais saķēra Nika delmu un to spēcīgi izgrieza uz āru. Plecs nokrakstēja, un Niks sāpēs iekliedzās . Roka tika salauzta.
„ Es jau teicu. Sems to nepiedos. Priecājies, ka es tevi tagad uz vietas nenovācu!” Svešais apgriezās, pārlēca pāri sētai un aizskrēja tumsā. Niks nokrita pie konteinera un centās nekustināt sāpošo roku. Tā smeldza. Nakts bija iegrozījusies pavisam sliktā gaisotnē.
2
„ Elison, laid mani iekšā!” Niks bauroja. Kāpņutelpā bija tumšs. Roka nežēlīgi sāpēja. Viņš atspiedās pret dzīvokļa durvīm. Šī bija vienīgā vieta, kur viņš varēja glābties.
Durvis atvēra blonda sieviete.
„Kur tu vazājies?” viņa stingrā balsī noprasīja.
„Es? Tā neko…es nekur, „ Niks attrauca un iesvempās dzīvoklī. Elisona aizvēra durvis. „ Atkal biji pie viņas klubā?”
„Jā, biju. Un, kas i? Tevi tas uztrauc vai neapmierina?”
„Mani uztrauc tas, ka tu neesi kopā ar mani!”
„Elison, es esmu pillā, tā, ka nav jēgas ar mani runāt!”
„Nāc! Pie manis!” Elisona noteica un paņēma Nika veselo roku. Viņi iegāja guļamistabā.
Elisona iegrūda Niku gultā. Viņa atpogāja Nika balto kreklu un novilka to nost. Niks gribēja Elisonu šonakt iegūt. Roka smeldza, bet Nikam izdevās skaistuli izģērbt. Elisona pieglaudās Nika kājstarpei, kurā jau bija sasparojusies mežonīgā čūska. Tā šņāca un gribēja tikt ārā no džinsu cietuma. Elisona atbrīvoja Nika locekli un paņēma to savās manikirētajās rokās. Viņa uzsāka erotiskās masāžas sesiju, ko turpināja sūcošas kustības ar blondīnes neatvairāmajām lūpām. Sieviete uzkurināja Niku, jo gribēja vēl karstāku turpinājumu. Piebriedušais falls signalizēja, ka treniņa iesildošajai fāzei jāpāriet uz galveno daļu.
Blondīne izģērbās pilnīgi kaila un uztupās uz Nika Eifeļa torņa, kas nepacietīgi gaidīja, kad varēs traukties iekšā daiļavas dzīlēs. Elisona sajuta neaprakstāmu baudu jau ar pirmajām kustībām, kad Nika penis ieslīdēja viņas sajūsmu kanālā. Kustības kļuva aizvien straujākas un ātrākas. Elisona juta, ka drīz sasniegs kulmināciju, bet tad Niks lika viņai nokāpt nost un palūdza sievietei gultā nogulties četrrāpus. Viņš iekaroja blondīni no aizmugures, kā viņam lika darīt šīs nakts dzīvnieciskās tieksmes. Niks ar katru grūdienu un straujo kustību izjuta aizvien lielāku baudu, saplūstot ar Elisonas augumu, kas gribēja, lai viņu izdrāž. Vīrieša falls ar katru reizi spēcīgāk triecās blondās daiļavas vagīnā, liekot viņai sajūsmā iekunkstēties. Spriežot pēc elsām, Elisona gatavojās otrajam orgasmam. Niks kāpināja tempu, pilnā kustību amplitūdā stumbeni vadot iekšā blondīnes auglības templī. Elisona asi noelsās, un Nika karstā sēkla ar strūklakas cienīgām šļakatām nolija pār sievietes muguras ādu. Kādu daļu viņa paspēja notvert arī ar lūpām kosmētikas un deserta nolūkiem.
Elisona bezspēkā nokrita mitrajos palagos, kamēr Niks apsēdās istabā uz krēsla un centās pēc iespējas mazāk kustināt joprojām sāpošo roku. Viņš iemalkoja dziru no lielas Martini pudeles, kura stāvēja uz galdiņa. Sekss bija palīdzējis, bet uz neilgu laiku. Elisona pēc pāris stundām modīsies un nebija prognozējams, ko viņa teiks par visu notikušo, lai arī kādā mērā Niks viņu būtu apmierinājis. Kaut kas nebija kārtībā ar darījumiem. Kaut kas galīgi nebija kārtībā, tāpēc arī viņam tika piedraudēts.
Niks apgūlās gultā blakus Elisonai. Miegā viņa bija tik skaista! Viņš gribēja sagaidīt rītu kopā ar šo sievieti. Niks noskūpstīja Elisonu uz pleca un kakla, un laidās vieglā snaudā.
3
Niks pamodās viesistabā nakts vidū. Galva nedaudz reiba no Martini. Viņš centās saprast, kur atrodas, jo telpa bija ietinusies savādā dūmakā. Miglas vāli apņēma gan istabas centru, gan arī dīvānu, kur vīrietis sēdēja. Izdzirdējiss troksni, Niks sasprindzināja redzi un manīja, ka istabas durvis atvērās. Tajā pašā laikā arī dūmaka istabas centrā izklīda, un skatam pavērās metāla stienis, kurš gozējās telpas viducī.
Pa durvīm ienāca melnmataina skaistule, ģērbusies sarkanā apakšveļā. Viņa apķērās ap stieni un uzsāka kārdinošu deju, ik pa laikam uzlūkodama Niku, kurš acumirklī likās kā apburts. Sieviete apsēdās dīvānā blakus Nikam, reizē pieglaužoties viņam un izrādot visus sava auguma jaukumus. Melnmate atkal devās pie stieņa, grozīdama savu pēcpusi un, atliecot muguru atpakaļ, uzmeta Nikam vēl vienu skatu. Viņa vijās ar gurniem ap stieni, apķeroties tam apkārt ar kājām. Dejotāja pagrieza Nikam muguru un atspiedās pret stieni. Viņa novilka sārto krūšturi un biksītes. Tad melnmate atkal pievērsa uzmanību Nikam, ar abām rokām turoties pie stieņa un atmuguriski veicot slaiku pietupienu, kamēr Niks vizuāli baudīja viņas krāšņo augumu. Niks redzēja viņas miklo pauguru, bet apzinājās, ka šonakt tam piekļuva liegta. Access denied, kā smejies.
Melnmate piegāja klāt Nikam un pieglauda savas krūtis viņam pie sejas. Viņa noplandīja savus garos matus un ar krūšgaliņiem glāstīja Nika uzbudināto augumu. Skaistule pārlaida plaukstas pār Nika krūtīm un vēderu, viegli aizskarot arī kājstarpi.
Viņa atkal ieskatījās Nika acīs un izdvesa pirmos un pēdējos šīs nakts vārdus :
„ Atceries, mēs vēl tiksimies!”
Skaistule vēl pagorīja savu pēcpusi Nika priekšā, pariņķoja ap stieni un izgaisa telpas dūmakas virpulī. Niks apstulbis vērās dūmos un nesaprata, vai tas, ko viņš bija redzējis un sajutis, bija noticis realitātē vai viņa noreibušajā galvā. Viņam par pārsteigumu, dūmaka telpā bija izgaisusi, un bilde noskaidrojās. Metāla stienis bija nozudis tikpat mistiski kā bija uzradies. Niks jutās kā burvestības varā, kas vēl negribēja viņu laist vaļā.
Vīrietis pat nesaprata, kā bija nokļuvis šeit, viesistabā, ja reiz bija apgūlies blakusistabā blakus Elisonai. Niks reibumā piecēlās un mēģināja atvērt guļamistabas durvis. Tās bija aizslēgtas. Viņš raustīja rokturi, bet veltīgi. Tās nepadevās. Reibumam kļūstot aizvien nomācošākam, Niks sāka spēcīgāk lauzt rokturi, bet durvis joprojām neatvērās. Viņš iebļāvās, bet apjauta, ka no rīkles nenāk ne skaņa. Viņš nedzirdēja savus izteiktos vārdus. Viņš bija viens šajā istabā. Bezspēkā Niks atlaida rokturi un, atbalstījis muguru pret durvīm, noslīdēja uz grīdas. Kāpēc Elisona viņu nedzird? Vai viņa guļ? Vai viņa vispār ir blakusistabā? Kas vispār notiek? Plakstiņi vērās ciet. Martini atkal darīja savu.
4
Niks atvēra acis un izkustināja ķermeņa locekļus. Viena roka joprojām smeldza. Viņš konstatēja, ka atrodas Elisonas gultā, bet viņas tur nebija. Nakts klusums ieskāva telpu. Nevienas dzīvas skaņas. Galva sāpēja, bet Niks nesaprata, vai tas bija no alkohola vai pārguruma.
Viņš lēnām piecēlās no gultas un devās uz durvju pusi. Durvis bija vaļā, tāpēc Niks palūkojās ārā. Tur vīdēja vien tumšs gaitenis. Neviena dzirdama cilvēka soļa. Niks devās iekšā nezināmajā tumsā, turēdamies pie sienas un virzīdamies uz priekšu. Viegls pirksta pieskāriens pie pleciem pārtrauca viņa soļu kustību.
„Nikkkkkkkkkkij? „
Viņš pagrieza galvu. Vien ātrumā pamanīja Elisonas matus un roku, kura turēja milzīgo, tukšo Martīni pudeli. Tā sašķīda pret Nika galvu. Vīrietis nogāzās uz grīdas un atslējās pret gaiteņa sienu. Asinis sāka sulot no pārsistās pieres, liekot krāties peļķītei uz grīdas.
. . . .
Turot pārsēju uz pārsistās pieres, Niks sēdēja viesistabas dīvānā un skatījās jaunākās rīta ziņas. Viņš klausījās diktores tekstu, bet nespēja loģiski sekot televizora ekrānā notiekošajam. Elisona iepriekšējā naktī viņu pārsteidza nesagatavotu. Nu jau viņam sāpēja ne tikai roka, bet dunēja arī galva.
Niks jau lēnām atkal taisīja ciet acis, kad ziņās diktores teiktais lika viņam sasprindzināt dzirdi. Diktore runāja par kādu autoavāriju, kas notikusi pagājušās nakts laikā. Šajā avārijā bija cietuši divi cilvēki. Abi nogādāti slimnīcā, bet viens tajā laikā jau nomiris. Diktore vēstīja, ka mirusī ir kāda sieviete ar gariem, tumšiem matiem. Niks atvēra acis un televizora ekrānā ieraudzīja Dženiferu Mitčelu, kura gulēja asiņu peļķē uz šosejas blakus sadragātai mašīnai. Dženiju bija notriekusi mašīna. Diktore arī paziņoja, ka avārijā otrs cietušais bija vīrietis, kurš pašlaik atkopjas slimnīcā.
Niks vairs nespēja tajā visā klausīties, tāpēc nolēma doties uz slimnīcu, kur Džena bija pavadījusi savas dzīves pēdējās stundas un pie reizes arī savest kārtībā smeldzošo roku.
5
Slimnīcas pieņemšanā bija sapulcējušies pulciņš ļaužu. Niks, gaidīdams ārstu, apsēdās krēslā koridora malā. Roka joprojām smeldza. Cerams, ka savainojums nebūs letāls.
Attālākās gaiteņa durvis atvērās, un pa tām iznāca ārsts, tērpies baltā halātā. Viņš runāja ar kādu jaunu sievieti, kura bija pagriezusi Nikam muguru, tāpēc viņš nespēja saskatīt sievietes seju. Viņa bija slaida, gara auguma un tumšiem matiem, runāja klusi un piesardzīgi, lai neviens cits, izņemot ārstu, nedzirdētu viņas sakāmo. Šī sieviete Nikam kādu atgādināja. Sieviete gāja uz administrāciju, kur atdeva ārsta izrAKSTU. Pēc tam viņa, nepievēršot uzmanību Nikam, devās ārā pa galvenajām slimnīcas durvīm.
Niks piecēlās un neuzkrītoši gāja garām administrācijas telpai, kur uz galda stāvēja kaudzīte ar ārstu izziņām. Viņu interesēja pati pirmā, kura gulēja uz lielās kaudzes. Izziņā bija dots pacienta vārds un uzvārds - -Sāra Mitčela.
. . . . .
-Māsiņ, kas ir šis vīrietis?
-Bens Džonsons, dakter!
-Kā cietis?
-Autoavārija. 4. pakāpes apdegumi uz sejas. Pēc operācijas vēl palikušas rētas uz sejas kreisās puses. Viņš ir komā.
-Ārstēšanas periods?
-Vēl divas vai trīs dienas. Drīz jau būtu jāmostas.
-Labi, māsiņ, tad par turpmāko ārstēšanas gaitu lūdzu, ziņojiet!
-Labi, dakter!
Bens Džonsons klausījās ar aizvērtām acīm. Sejas kreisā puse vairs nebija glābjama. Dārga cena par tās ielenes Dženas novākšanu no ceļa. Nekas, tas suņabērns Nikijs pagaidīs. Būs, ar ko pabiedēt. Tumšmatainā ēsma tikko izgāja ārā pa slimnīcas durvīm.
Palātas durvis aizvērās, kad ārsts ar māsiņu, iegrimuši sarunās, pa tām izgāja. Džonsona dūres savilkās.
6
Niks atgriezās Elisonas dzīvoklī ar sazāļotu roku sāpju mazināšanai. Ārsts bija ieteicis viņam to nepārpūlēt un turēt apsējā vēl vismaz diennakti. Lūzums nebija smags, bet tomēr prasīja aprūpi.
Niks nospieda automātiskā atbildētāja pogu. Ierunāta viena ziņa.
„ Elison. Te Sāra. Kur tu esi pazudusi? Jau veselu mūžību neesmu tevi redzējusi. Klau, es ieskriešu pie tevis tuvākajā laikā pēc dažām savām lietām, labi?” Ziņojums pārtrūka.
Vai tiešām šīs balss īpašniece bija tā pati persona, kuru Niks tika redzējis slimnīcā? Viņu mocīja pārdomas. Iedzēris pāris miegazāļu tabletes, Niks atlaidās viesistabas dīvānā un ļāvās snaudam.
. . . .
Durvju slēdzenes skrapstēšana pamodināja Niku. Pat tabletes izrādījās bezjēdzīgs līdzeklis pret sāpēm. Durvis atvērās un atskanēja soļu troksnis gaitenī. Sievietes vieglie soļi. Viņa pakavējās pie drēbju pakaramā, tad gan jau ieskatījās Elisonas lielajā gaiteņa spogulī. Soļi atskanēja arvien tuvāk un tuvāk. Pgriezās viesistabas durvju rokturis. Durvis atvērās. Niks nespēja noticēt savām acīm.
. . . .
Sāra un Dženifera Mitčelas bija dejojušas kopīgu numuru līdz šai liktenīgajai naktij. Dvīņumāsas knapi varēja atšķirt vienu no otras. Vien nieciģi sejas vaibsti Sārai atšķīrās no Dženas.
Viņu kopīgie iznācieni pie stieņa vienmēr piesaistīja daudzu vīriešu acu skatus. Abu sieviešu kailie augumi skatuves starmešu gaismā bija neatvairāmi.
Izklaidējoties citos klubos, Dženifera iepazinās ar Elisonu un Niku. Niks iemīlējas Dženā, bet Elisona palika greizsirdīga. Uzzinājusi, ka Dženai ir dvīņumāsa, Elisona nolēma to neteikt Nikam, bet sadraudzējās ar Sāru, lai iegūtu info par Dženu.
Tajā laikā Dženiferu sāka sponsorēt un iekārot pilsētas mafiozo Bens Džonsons, kurš slēdza darījumus ar Niku, bet necieta, ja viņš rādījās Dženas tuvumā.
. . . .
Sāra Mitčela ienāca viesistabā, noplīvojot garajiem, melnajiem matiem. Viņa uzreiz pamanīja dīvānā sēdošo Niku.
-Nezināju, ka šeit ir vēl kāds.
-Jūties pārsteigta?
-Cerēju tikai satikt Elisonu!
-Viņas šeit nav.
-Redzu.
-Tev vēl aizvien ir dzīvokļa atslēgas?
-Jā, man šeit vēl ir palikušas dažas lietas.
-Jūs bijāt kā divas ūdenslāses.
-Bijām gan.
Sāra sāka kaut ko istabā meklēt. Niks neatrāva no viņas acis.
-Kad es toreiz klubā jūs abas ieraudzīju, es nesapratu, ko domāt.
-Vai tagad saproti?
-Džena man vēl rēgojas acu priekšā.
-Es esmu tavā acu priekšā.
-Līdz ar to arī viņa.
-Dženifera ir mirusi.
-Viņš samaksās.
-Kurš, viņš?
Sāra iegāja blakusistabā, aiz sevis aizcērtot durvis. Pēc kāda brīža viņa uztraukti atgriezās. Viņa iesēdās Nika klēpī.
-Starp jums kas bija?
-Kaisle un zvērniecisks sekss.
Niks un Sāra ieskatījās viens otram acīs. Viņa atgāza galvu un tad pārlaida tumšos matus pār Nika pleciem.
-Es esmu Džena, saproti?
-Tu vari būt viņas līdziniece, bet tev viņu neatgriezt dzīvē.
-Es tā jūtu, ka palikšu šeit pa nakti.
Sāra noskūpstīja Niku, tad atglauda matus un piecēlās. Viņa vēlreiz uzlūkoja Niku, pasmaidīja un iegāja blakusistabā.
. . . .
Niks iegāja istabā un apsēdās gultā blakus guļošajai Sārai. Viņas augumu slēpa vien melna zīda apakšveļa. Niks maigi pieskārās sievietes maigajai ādai. Viņa miegā nedaudz noraustījās, bet turpināja klusajā snaudā elpot. Niks, glāstīdams Sāras kājas, nonāca līdz zīda biksīšu apspīlētajai skaistules kājstarpei un sāka to glāstīt, kamēr visbeidzot novilka tās pavisam. Sāra bija pamodusies un uzbudinājās aizvien vairāk. Niks apgūlās gultā, bet melnmate, novilkusi krūšturi, metās viņam virsū, noraujot vīrieša bikses. Vēl vairāk iedegusies, sieviete novilka Nika bokseršortus un ar lūpām iesūca sevī vīrieša piebriedušo peni. Niks labsajūtā iekunkstējās un noraudzījās uz turpmāko procesu no augšas. Tikmēr Sāra turpināja apstrādāt Nika locekli gan ar lūpām, gan ar mēli, līdz tas bija pilnībā stingrs. Sieviete satvēra Nika fallu un uztupās tam, ļaudama loceklim ieslīdēt gribošajās skaistules dzīlēs. Sāra elsoja un centās turēt līdzi savām gurnu kustībām, kuras tā iekvēlināja Niku. Viņš skūpstīja Sāras krūtis un stūma savu lielgabalu aizvien dziļāk sievietes vagīnā, reizē klausīdamies viņas elsās. Kustību temps kļuva aizvien ātrāks un ātrāks, līdz beidzot ar strauju šalti Nika sperma ieplūda Sāras dzīles, liekot viņai nedaudz apslāpēt elsas. Abi mīlnieki bija savijušies kopīgā kaislē, neatraudami savus ķermeņus viens no otra.
7
Niks ar līdzpaņemtās kafijas kartona tasi soļoja pa ietves malu, steigdamies uz brokastīm, kuras viņam bija Sāra solījusi pēc vētrainās nakts. Iepirkumi bija veikti, bet līdz dzīvoklim bija palikuši vēl pāris kvartāli.
Viņš melno limuzīnu pamanīja tikai tad, kad mašīna bija jau piestājusi pie ielas malas. No tās izlēca divi vepri un ierāva Niku limuzīna salonā. Iepirkumu saiņi palika ietves malā. Limuzīns brauca tālāk. Attapies limuzīnā, Niks saprata, ka ar viņu kopā bija četri vīri un uz salona grīdas bija nomests melns plastmasas maiss ar cilvēka līķi iekšā.
Ierunājās viens no vepriem :
„ Ja gribi savu dzīvokli redzēt pēc mūsu apmeklējuma, tad vari uz to droši doties. Tāds ir pirmais Džonsona kunga rīkojums!”
Vepris turpināja, stingri Nikā vērdamies :
„ Tev brangi paveicās, ja melno lēdiju esi pagājušonakt noprovējis, jo viņa nu ir nosacītā nebrīvē. „
Viņš turpināja :
„ Lēdijai vēl var paveikties, ja viņa labi uzvedīsies! Citai skaistulei gan nav paveicies, ka šī ar tevi sapinās!” noteica vepris, atsēja melnā maisa galu un izbāza ārā Elisonas krāšņo, blondo matu apvīto galvu.
„ Ko jūs gribat? „
Niks traģiski skatījās uz melno maisu.
„ Džonsona kungs lika tev pēc divām stundām ierasties viņa apartamentos! Vēlu veiksmi!”
Vepris pabeidza savu sakāmo, ar vienu savu biedru satvēra Niku aiz pleciem, atvēra braucošā limuzīna durvis un izmeta vīrieti no mašīnas. Tā kā viņi brauca jau mežainā apvidū, Niks ieripoja ceļa grāvī. Viņš piecēlās, nopurinājās, apdomājās un sāka vilkties atpakaļ uz pilsēta pusi.
. . . .
Bens Džonsons sēdēja pie galda savā plašajā kabinetā. Gan jau pēc kādām desmit minūtēm šeit vairs nebūs tik klusi un mierīgi kā tagad. Tiesa, melnā daiļava, kas piesieta pie krēsla vēl mēģina spuroties pretī un izmocīt kādas frāzes caur līmlenti, ar kuru ir aizlīmēta viņas mute.
Telpas durvis atvērās. Niks ienāca kabinetā un aizvēra aiz sevis durvis.
„ Sāru laid vaļā! Viņa nav ne pie kā vainīga!”
Džonsons pagāja nost no lielā galda un gāja tuvāk Sāras krēslam.
„Es pats izlemšu, kurš ir vainīgs un kurš nē!”
Viņš sagrāba sievieti un pielika pistoles galu pie viņas galvas.
„Es tev labāk ieteiktu apsēsties un ieklausīties manos spēles noteikumos!”
Niks apsēdās tuvējā krēslā. Ieroci viņš bija paslēpis kreisajā žaketes iekškabatā.
Dzōnsons joprojām bija sagrābis Sāru un atspiedās pret galda sānu.
„ Es paturu skaistuli pie sevis tik ilgi, cik vajadzēs. Vai nu tu tinies prom no pilsētas un aizmirsti šo sievieti, vai arī es tevi piebeidzu jau šeit un tagad!”
Niks krēslā pat nepakustējās.
„ Sāra nepaliks šajā telpā. Vismaz, kamēr es būšu dzīvs!”
„Tad jau man neatliks nekas cits, kā tevi nošaut, Nikij!”
Niks atmuguriski apgāza lielo krēslu, kurā sēdēja un nogūlās uz grīdas, vienlaicīgi izvelkot pistoli no žaketes kabatas. Džonsona raidītā lode izurbās cauri krēsla kājai, bet Niku neskāra. Viņš Sāru iegrūda atpakaļ viņas krēslā stūrī.
Džonsons izšāva vēlreiz krēsla virzienā. Lode ieurbās sienā aiz krēsla. Niks raidīja atbildes šāvienu, kas izšķaidīja vienu no kabineta logiem aiz Džonsona muguras. Nākamais mafijas bosa šāviens bija precīzāks un sadragāja pusi no lielā krēsla. Niks izmantoja mirkli un raidīja šāvienu Džonsona plecā. Viņš saviebās un sagrīļojās. Nākamās lodes ietriecās mafiozo krūškurvī. Džonsosns nogāzās uz galda, kājas joprojām balstīdams uz grīdas.
Niks pieskrēja pie Sāras un atsēja viņu. Abi jau grasījās skriet ārā no Džonsona kabineta.
„Ne tik strauji, balodīši! Nik, tev jau nu vajadzētu zināt, ka mafijai parādi nepatīk!” Džonsons pacēla labo roku un ar pēdējiem spēkiem izšāva. Tad viņš gārgdams aizvēra acis.
Nikam sagriezās galva. Viņš atlaida Sāru un nogāzās gar sienu uz grīdas. Sieviete vaimanādama sabruka pār viņu.
8
„ Smags gadījums!”
Ārsts bija noliecies pār Niku, kurš palātā gulēja komā. Viņš vēroja vīrieti un visu laiku kaut ko pierakstīja savā bloknotā.
„ Tiešām smags gadījums, kolēģi! Brīnos, ka pacients vispār ir palicis dzīvs, jo lode ir skārusi vienu smadzeņu puslodi.”
Otrs ārsts arī skatījās uz gulošo Niku un gatavoja piezīmes.
„Viņš būs dzīvotājs, bet.........ar kādām sekām, kolēģi?”
Pirmais ārsts izgāja no palātas uzgaidāmajā telpā. Viņš piegāja pie sievietes, kura tur sēdēja un gaidīja. Tomēr gaidīja. Sāra izskatījās nogurusi un satraukta.
„ Cienītā, jūs esat šī vīrieša ģimenes locekle?”
„Paziņa!”
„ Varu jūs informēt, ka pacients ir ļoti smagi cietis un nekad vairs nebūs tāds kā bijis iepriekš!”
„Kā jūs to domājat?”
„ Diagnozi es precizēšu vēlāk, bet varu teikt, ka pēc slimnīcas atstāšanas šis vīrietis būs pavisam cits cilvēks!”
Sāra neizpratnē lūkojās ārstā. Viņš aizgāja uz savu kabinetu pēc pilnīgas diagnozes. Pēc brīža ārsts atgriezās ar lapu rokā. Viņš parādīja Sārai tās saturu. Sieviete apsēdās krēslā un bezmaz vai sāka raudāt.
Ārsts atstāja viņu vienatnē.
Diagnozē bija rakstīts : „ Pacientam konstatēts atmiņas zudums!”
Epilogs
Sāra mauķelīgi vijās ap stieni. Kailais augums un melnie mati vizēja skatuves starmešu gaismā, izceldams perfektās krūtis un slaidās kājas. Klubā nebija daudz cilvēku, bet ikviena veča skats bija pievērsts sievietei uz skatuves.
„ Vai tikai es tevi kaut kur neesmu redzējis?” Niks ar reibumā piemiegtām acīm iešļupstējās.
Sāra pienāca viņam tuvāk klāt un izlieca savu augumu : „ Ja nu vienīgi tavos sapņos!”
Niks aizvēra acis. Zuda koncentrēšanās spējas. Viņš žaketes iekškabatā sataustīja kaut kādu draņķību. Tas bija pulveris. Balts kā sniegs. Viņš iebēra kādu drusku viskija glāzē un strauji iemalkoja. Pilnīga pretīguma bezgarša.
Galva sagriezās. No atskaņotāja puses atplūda Depeche Mode dziesmas „Stripped” frāzes.
Pasaule ap Niku sāka riņķot.
„ Let s get away…….”
Reibums.
„Just for one day…….”
Nika acīs vēl vīdēja Sāras auguma kontūras.
„For a few hours……..”
Viņa bija sasodīti skaista.
„ Let me see you stripped…”
Tur, augšā uz skatuves.
„ Let me hear you speaking just for….”
Gaismā pie stieņa….
„ Speaking just for meeee……”
Dzēriens iedarbojās. Nika apkārt redzēja tikai bezveidīgas kontūras un saklausīja izstieptas un izķēmotas skaņas, kas ausīs smeldza. Acis knapi turējās vaļā, galva grīļojās.
Viņa dejo tikai man. Viņa dejo tikai man. Viņadejotikaiman.
Tas ir sākums manai erotisko stāstu izlasei. Visas personas, izņemot Drakulu, ir izdomātas!
...........vēl pāris kaislīgas
minūtes........
Dailes teātra burzmā ne īpaši izcēlās, bet tomēr bija pamanāmas 2 personas : viens bija letiņš Lauro ar izslavētu babņika raksturu un izvēlīgu gaumi sievietēs. Šovakar jautās peteņu smārds, tikai jāpagaida īsto brīdi. Vēl jau viss vakars priekšā.
Pavisam citā teātra nostūrī Martini malkoja tumšmataina daiļava Elīza. Viņa arī mīlēja avantūras, tāpēc Ļiza draudzeņu pulkā bija pazīstama nevis ar šļuhas pseidonīmu, bet iesauku – kārumniece.
Lauro pagāja nostāk no pūļa un tuvojās bāram. Te viņš pie letes ieraudzīja daiļu būtni – garie, melnie mati izcēla zaļās acis un burvīgās skropstas, kā arī pilnīgās, sārtās lūpas.
Ļiza ar acs kaktiņu vēroja Lauro un izstaipīja kreiso kāju, demonstrējot fifīgās mežģīnes un seksīgajā apakšveļā slēpto tvirto pežiņu.
Viņš pienāca klāt, pasūtīja viskiju ar ledu un uzmeta skatu mauķeliskā paskata sievietei.
„Es piedāvāju pārcelties uz blakus galdiņu un apspriest Džiļa izrādes jaukumus, „ Lauro bilda. Ļiza pagrieza galvu pret viņu, uzsmaidīja un atjokoja: „ Redzēsim, kādi būs tavi jaukumi!”
Pie galdiņa abi tērzēja, viens no otra nenolaizdami acis.
Ļizai šis mužiks patika – viņš bija manager solīdā firmā ar savu sabiedrības redzējumu.
Ļiza pati rakstīja sleju sieviešu žurnāliņam „Smaids”, kur pētīja sieviešu stilu, izskatu un raksturu tajā sabiedrībā, kur pati apgrozījās.
Pēc pasēdēšanas sladkoja paročka nolēma iet pie Ļizas. Karsto skūpstu vidū Ļizai izdevās atslēgt dzīvokļa durvis. Ieiedams iekšā, Lauro aplūkoja apartamentus – vienkārši, bet diezgan smalki, jo viss dzīvoklis bija pelēkos toņos bez spilgtuma.
Pāris noenkurojās viesistabā, kur dīvāniņā pārrunāja šo un to – gan kā veicas dzīvē, gan kā iet darbā, nu, kā jau prelūdijā.
Ļiza ieslēdza mūzikas centru un uzlika Massive Attack disku. Skanēja nepārspējamā Protection. Nenoslāpstot kaislei, abi divi virzījās uz koridora un guļamistabas pusi. Lauro palīdzēja atgrūst durvis. Skatam pavērās glīta istaba ar plašu gultu vidū. Skaistule iegrūda čomaku gultā. Viņš nepretojās. Viņš negribēja pretoties. Lauro zināja, ka no krievu sievietēm vienmēr var sagaidīt velna lietiņas. Ja runa bija par seksu, tad intriga pieauga. Viņš cerēja, ka šīs sievietes augums neliks viņam vilties.
Ļiza norāva viņam kreklu, piekļāvās viņam gultā un, pieliekusies pie auss, iečukstēja :
„ Saturies, saldumiņ! Esmu izslāpusi!”
. . . . . . . .
Lauro loceklis sāka piebriest, vien Ļizai lūkojoties uz džinsu žākli, kur tas pamazām izspīlējās, ļaujoties skaistules maigo roku masāžai, kas ar katru mirkli kļuva aizvien uzbudinošāka.
Vīrieti pirms tam nebrīdinot, Ļiza pēkšņi strauji attaisīja rāvējslēdzēju un pabāza karsto roku aiz bokseršortu gumijas. Tur nu tas gulēja nogribējies kā kucēns ar slapju mēli. Ļiza izģērba Lauro un viņš gandrīz trīsēja, gaidot, ko šī sieviete grib viņam izdarīt.
Ļiza piecēlās no gultas un nostājās uz grīdas. Viņa novilka smalko vakara blūzīti un svārkus, palikdama tikai tumšā apakšveļā. Ļiza zināja, ko tas vīrietis gultā gaidīja.
Viņa aizgriezās un novilka gan krūšturi, gan biksītes, tad lēnām atkal pagriezās pret Lauro, ļaujot viņam sevi apskatīt istabas apgaismojumā. Ļizai šķita, ka Lauro sācis straujāk elsot, kaut arī viņa nedzirdēja, ka viņš sāktu elpot ātrāk.
Viņa atkal nogūlās blakus šim vīrietim un ieskatījās viņa acīs. Tās dega kaislē.
Ļiza novilka Lauro bokseršortus, pilnībā atbrīvojot stumbeni, kas gaidīja sievieti, kas bija gatava ap to darboties.
„Vai es jau teicu, ka esmu izslāpusi?” Ļiza noķiķināja, jautri jautājot un reizē atkal paskatoties uz līdzās gulošo Lauro, kas nepacietībā alka šo sievieti.
Skaistule satvēra Lauro locekli, un viņš noelsās no šī tvēriena. Viņa maigi pamasēja fallu, un tas piebrieda vēl vairāk.
Tad Ļiza to paņēma ar savām sārtajām lūpām – no sākuma tikai locekļa galviņu, pēc tam ar mēli nolaizīdama visā garumā pulsējošo locekli. Tā turpinādama, Ļiza sāka sūkt locekli no pašas pamatnes, līdz pat galviņai no sākuma lēnāk, bet pakāpeniski paātrināja tempu, juzdama, ka Lauro bauda augstāko kaisli.
Viņa kārtējo reizi sūkāja peni no pamatnes līdz pašai virsotnei, kad Lauro iedrošinājās beigt viņai sejā. Sperma iesprāga Ļizai acīs un notecēja gar vaigiem. Viņa noslaucīja ar plaukstām seju un vēlreiz satvēra locekli, ar lūpām to noslaukot. Kad viņa juta, ka sekos nākamais vilnis, Ļiza noņēma lūpas nost no falla un ļāva sēklai izšļākties pār viņas kailajām krūtīm. Lauro baudā elsoja un kaismīgi skatījās uz Ļizu.
„Tu esi fantastiska! Tev kāds to ir teicis?”
Viņa ieskatījās vīrieša acīs un izteiksmīgi meloja:
„ Nē, jaukumiņ! Tu esi pirmais, kurš prot tik skaisti runāt!”
Pēc pāris minūtēm Lauro vēl aizvien gulēja gultā, atceroties izcilo minetu tumšmates Elīzas vadībā. Viņa uz brīdi bija aizgājusi uz vannasistabu atjaunot lūpukrāsu un pie reizes atpūtināt vienu no viņas galvenajiem skaistuma elementiem, kas pirms brītiņa bija kārtīgi „nodarbinātas”.
Elīza ienāca atpakaļ istabā, ģērbusies tajā pašā seksīgajā apakšveļā, kas bija viņu izdaiļojusi jau pirmīt.
Lauro jau bija piecēlies sēdus, kā nezin ko gaidīdams.
Elīza iekāpa gultā un nogrūda Lauro palagos. Viņa uzmetās virsū vīrieša gurniem un piekļāvās tuvāk savam kaisles objektam.
Ļiza ar rokām noglāstīja visu Lauro ķermeni, un, ar abām plaukstām satvērusi vīrieša locekli, atkal sāka to masēt no pamatnes līdz pat galviņai, kamēr tas kļuva akmensciets. Lauro baudkārīgi elsoja.
Daiļava noņēma rokas no locekļa un uztupās tam virsū, ļaujot ieslīdēt valgajā vagīnā. Maksts līksmi iežļurkstējās, un arī Elīza patīkami iekunkstējās, izjūtot, kā penis berzējās pret vagīnas sieniņām. Ļiza uzsāka līganas un vijīgas kustības ar dibenu un gurniem, tādā veidā vēl vairāk paaugstinot vīrieša un savas baudas slieksni. Sieviete vēl aizvien kārtīgi elsoja, ar lūpām kampdama gaisu un izjūtot, kā piebriedušais loceklis pulsēja viņas dzīlēs.
Ļiza juta, ka Lauro tuvojās kulminācijai, tāpēc paātrināja kustības ar gurniem. Sajūtas bija pasakainas.
„Ak.......Dievs! Vai mēs beigsim kopā?”
„Jā, ja tu tā vēlies, „ Lauro attrauca, turpinādams elsot.
Elīza šūpojās Lauro gurnos vēl straujāk. Lauro glāstīja un skūpstīja viņas krūtis. Ļiza sāka kunkstēt un elsot skaļāk un skaļāk, līdz izdeva īsu apslāpētus kliedzienus, kuri, pieņemoties skaļumā, tricināja istabas sienas. Viņas balss pieauga, sajūtot orgasma tuvošanos.
Lauro centās, cik spēja vēl pāris kaislīgas minūtes. Viņa loceklis masēja Ļizas maksts sieniņas. Viņš gribēja tikt līdz dzemdei, bet juta, ka šī sieviete sasniedz orgasmu tādā ritmā, kā to bija iesācis viņš. Vēl viss bija priekšā. Pat, ja ne šovakar.....
Ļiza iekaucās kā ķerta vilcene, elsās pavērusi lūpas un skaistos matus atmetusi uz atpakaļu. Lauro labsajūtā noelsās. Karsta sēkla ar bangojošu straumi iebrāzās Ļizas vagīnā. Sieviete noliecās pār Lauro ķermeni un noskūpstīja viņu. Viņš bija gandrīz bez spēka.
„ Tu man piezvanīsi? „ Ļiza klusi ieprasījās.
Bet Lauro kārtoja bikšu jostu.
. . . .
„ Es tā noskatījos, ka tovakar no teātra tu neaizgāji viena, „ smīnot noteica Linda, pievēršot savu acu skatienu tramīgajai Elīzas sejai.
„Tu vienmēr mani novēro?” Elīza atbildēja ar pretjautājumu, kārtodama melnrakstus topošajai žurnāla slejai.
„Ne-e! Tikai tovakar! Vai zini, tas džekiņš nebija vienīgais ņemamais no teātramīļu sabiedrības!” Lida nospurdza.
„ Tad jau tev pašai arī nebija garlaicīgi, „ Ļiza turpināja, kaut arī ne īpaši to vēlējās darīt. Viņa bija nomākta.
Lauro tā arī nebija piezvanījis.
Elīza ar Lindu dzēra kafiju ielas stūra kafejnīcā un apsprieda vakara plānus. Nekas īpašs jau nebija iecerēts. Parastās sanākšanas ar meičām un runas „par neko” – kosmētiku, modi utt. Klaču klačas.
„Man? Man jau nu tā nenoveicās kā tev!” Linda piešķīra sarunai dzirksti.
„Kā tu to domā?” Ļiza nerimās.
„ Kāds tad viņš bija? Jauks?” draudzenīte iekarsa.
„ Nekāds. Pilnīgs nepraša. Mums nekas vairāk par sarunu nesanāca, ” Ļiza centās tēlot sievieti, kurai sabojājies garastāvoklis pēc slikta seksa ar vīru.
„ Nu, kā tad tā? Es tam nespēju noticēt! Teātra bārā jūsu abu acīs bija tādas dzirksteles, kas šķīda uz visām pusēm. Bija skaidri redzams, ka esat radīti viens otram., „ Lindiņa nespēja rimties un stingri lūkojās Ļizas acīs, mēģinādama noteikt, vai viņas draudzene tiešām meloja, vai nē.
„ Šķīda.......šķīda.....šķīda, „ Ļiza, pie sevis smaidot nodomāja un atbildēja:
„ Nu, saproti! Nebija viņā nekā īpaša! Parasts sarunu biedrs. Mūs nekas vairāk nesaista. „
„ Ja reiz tu tā saki, „ Linda vīlusies novilka joprojām ar aizdomu pilnām acīm.
„ Es aiziešu uz dāmistabu un pēc tam samaksāšu par mūsu kafijām, labi ? Tikmēr pagaidi mani !” Ļiza strauji noteica.
„Jā, protams!” Linda attrauca.
Kad Ļiza no tualetes atgriezās pie kafejnīcas letes, lai samaksātu par kafiju, pie viņas piesteidzās Linda ar saviļņojumā nedaudz trīcošu roku, kurā gulēja Elīzas mobilais telefons. Linda smaidot un mirdzošām acīm paziņoja : „ Šo tu biji atstājusi uz mūsu galdiņa. Tev zvana nepraša no teātra vakara.”
. . .
Tovakar Dailē bija jātrako Drakulam. Lauro un Elīza sarunāja tikties apmēram pusstundu pirms izrādes, lai mierīgi pastaigātu pa skaisto vestibilu, aplūkotu aktieru portretus un nesteidzīgi vestu sarunas.
Viņi sēdēja zālei pašā vidū, tāpēc izrādes laikā varēja baudīt pilnīgu aktiermākslas izpildījumu. Bija tik tumšs. Izgaismota tikai skatuve. Elīza kādu brīdi novērsās no izrādes un paslepšus meta labo aci uz Lauro sejas izteiksmi. Viņš bija mierīgs un vēroja vampīriskās izdarības izrādes 1. cēlienā, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu no skatītājiem.
Izņemot Ļizu.
Viņa neticēja, ka šis vakars paies, skatoties teātra izrādi. Lauro negaidītais zvans bija viņu tā pārsteidzis, ka jau tagad, sēžot zāles sēdeklī ar nenovērstām acīm no šī vīrieša, viņa sāka just uzbudinājumu.
Izrādes 1. cēliens noslēdzās, un skatītāji izklīda kur nu kurais. Citi uz kafūzi, citi -mērot nelielas pastaigas vestibilā.
Lauro nosēdināja Ļizu pie viena no galdiņiem blakus kafejnīcai. Viņi pasūtīja divas glāzes sarkanvīna – kā jau pienāktos šādas izrādes sakarā.
Lauro lēnām norija vienu malku vīna un ieskatījās Elīzas acīs.
„ Ko tu darītu, ja es teiktu, ka izrādes 2. cēliens ir atcelts.......vismaz priekš mums?”
„ Kā tu to domā? „ Ļiza intrigā pacēla acis no vīna glāzes.
Lauro viņai izstāstīja, ka, pateicoties kādai paziņai, viņam ir atļauts ieiet teātra aizkulišu telpās. Pat izrādes laikā.
„ Es domāju, ka mēs 2. cēliena laiku varam izmantot izglītojošai ekskursijai pa teātra telpām, vai ne?” Lauro pamudinoši turpināja.
Ļiza jau bija paņēmusi žaketīti no krēsla atzveltnes.
. . . .
Aizkulisēs nebija neviena aktiera, jo viss ansamblis atradās uz skatuves. „ Vai viņš to būtu paredzējis jau iepriekš?” Ļiza pati sev klusi jautāja, bet nolēma vien sekot šim vīrietim no telpas uz telpu, kur viņš sievieti vadīja. Turpinājums rādījās daudzsološs.
Tikmēr Drakulas balss uz skatuves kļuva aizvien skaļāka, sajaucoties ar basģitāras apdullinošajiem akordiem un bungu ritmu, kas liecināja, ka izrādei ir gaidāma kulminācija.
Lauro ieveda Elīzu telpā, kuru viņš tik ilgi bija meklējis. Šī telpa atradās tieši aiz skatuves, un šeit varēja pilnībā dzirdēt visu, kas uz tās notika.
Lauro gribēja Ļizu iegūt aiz muguras grāfam Drakulam.
Ļiza stāvēja telpas vidū un to nopētīja. Tur atradās dažādi tērpi, mēbeles, dekorācijas un citas izrādēm nepieciešamās lietas, bez kurām aktieriem neiztikt.
Telpas malā bija dīvāns un krēsls, kā arī galds šuvējām.
Drakula skaļi un nikni dziedāja. Ģitāras burtiski rēca.
Elīza bija pieguļošā sārtā vakarkleitā, kuru daļēji apsedza zilgana samta žakete. Mati viegli slīdēja pār pleciem.
Lauro piegāja viņai klāt un noskūpstīja no sākuma uz lūpām, pēc tam atraisītāk uz kakla. Pārītis virzījās uz krēsla pusi. Lauro negarantēja, ka neviens nenāks šajā telpā tuvāko 20 minūšu laikā, tāpēc tas visam piešķīra zināmu adrenalīna piegaršu.
Viņš apsēdās uz krēsla, bet Ļiza iekārtojās viņa klēpī. Lauro bikšupriekša sāka piebriest, un Ļiza to redzēja. Viņa atbrīvojās no sārtajiem svārkiem un palika zīda apakšveļā. Ar smalkajiem pirkstiem viņa atvilka vīrieša rāvējslēdzēju, kas taisījās pārplīst. Novilkusi bokseršortus, Elīza satvēra Lauro fallu un sāka to masēt, kamēr tas atkal kļuva ciets....kā tovakar.
Drakulas mati plīvoja kā vējā, un balss šķita nākam no elles dzīlēm. Grupa ar instrumentiem centās neatpalikt.
Ļiza ļāva Lauro stumbenim ieiet viņā, kamēr tas pulsēja, atkal sajuzdams šīs sievietes nevaldāmo enerģiju.
Elīza sāka kustēties ar gurniem, loceklis kļuva vēl stingrāks, un sieviete sagādāja sev un vīrietim aizvien un aizvien lielāku baudu.
Lauro rēķināja, ka līdz izrādes beigām ir palikušas, maksimums, 15 minūtes.
Ļiza sāka vīties pa Lauro gurniem līdzīgi kā Drakula dziedāja savu velnišķīgo dziesmu uz skatuves – nevaldāmi, seksīgi un pārliecinoši.
Lauro elsoja kā vēl nekad agrāk, un Ļiza izkliedza apslāpētus baudas kunkstienus – tagad vai nekad.
Orgasms tuvojās, Ļiza kustējās vēl straujāk, Lauro piebalsoja, gandrīz salauzdams krēslu. Drakula dziedāja kā nezvērs, tāpēc aizkulišu telpas neviens nevarēja dzirdēt.
„ Es zinu, ka tu vvvariiiiiiii vairākkkk....... ” Ļiza elsa cilādamās Lauro klēpī, krēslam jau brikšķot.
Lauro vēl minūti sasprindzināja apakšējos vēdera muskuļus un ievadīja locekli vēl dziļāk Elīzas vagīnas pašās tālākajās dzīlēs. Drakula aiz blakustelpas aizkariem gaudoja.
Ļiza vēlreiz noelsās un nokāra galvu pār Lauro pleciem, atbalstīdama to pret nabaga krēsliņa atzveltni. Orgasms veselu minūti caurstrāvoja viņas ķermeni. Ļizas gurni vēl glāstīja Lauro klēpi.
Drakula ar savu dziesmu vēl uz skatuves nerimās.
Arī vīrietis viņam aiz muguras blakustelpā to nemaz negrasījās darīt.
Viņam bija atlikušas vismaz 10 minūtes...........
Ļiza likās atguvusies un bija aplikusi savas rokas ap Lauro pleciem.
Lauro viņu dziļi noskūpstīja uz lūpām, tad novilka visu vakarkleitu. Viņš skūpstīja viņas krūtis un satvēra gurnus. Elīza gaidīja turpinājumu. Viņa atkal kļuva mikla.
Lauro zināja, ko gribēja. Viņš spēcīgi satvēra Ļizas kailo ķermeni un nostatīja to stāvus pie telpas sienas aiz dīvāna. Ļiza klusībā gribēja, lai Lauro viņu mežonīgi iegūtu.
Vīrieša loceklis atkal bija stingrs un gatavs saimnieka dotajiem rīkojumiem. Drakula aiz sienas atkal sāka savu rēcienu.
Elīza stāvēja kaila pret sienu un neredzēja, ko Lauro grasās darīt. Tieši tas viņu uzbudināja vēl vairāk.
Lauro viņai piekļāvās, ar rokām glāstīdams matus, gurnus un dibenu. Viņš juta, ka šī sieviete tagad gribēja sajust glāstus.
Vīrieša loceklis pulsēja no uzbudinātības. Tas gribēja ieiet šajā sievietē.
Lauro strauji ieguva Ļizu no aizmugures. Ļiza kustināja dibenu, lai iekļautos ritmā.
„ Tev nesāp?” Lauro elsās ieprasījās.
„ Nē, viss kārtībā! Turpini!” Ļiza kaismīgi atteica.
Drakula dziedāja, un likās, ka viņš katru dziesmas takti veicina uz kulmināciju.
Tieši to pašu bija nolēmis darīt arī Lauro.
Šovakar bija jāizdara tas, ko viņš nepaguva tovakar.
Līdz dzemdei.
Viņš virzīja peni aizvien dziļāk Ļizā, un viņa apmierināti kunkstēja. Viņa izdeva baudas kliedzienus un vēl ciešāk atmuguriski piekļāvās Lauro ķermenim, lai abu starpā valdītu pilnīga harmonija.
Vai nu šovakar , vai nekad.
Drakulas balss tembrs pieauga. Viņš dziedās tikai vēl dažas minūtes.
Toties Lauro vēlējās, lai šis mirklis ilgtu mūžam. Viņa loceklis pulsēja Ļizā un izjuta katru sievietes vibrāciju un kaisles saucienu.
„ Vēl! Stiprāk!” Ļiza iekliedzās, jo Drakulas balss pārkliedza visu..
Lauro spēki sasniedza kulmināciju. Viņš izvilka pulsējošo locekli līdz pusei un tad to atkal strauji iebāza Ļizas dzīlēs tā, ka viņa aiz baudas notrīsēja un kunkstieni pieņēmās spēkā. Viņa parasti nevienam nepakļāvās, bet šovakar gribēja izbaudīt, ko šis vīrietis spēj.
„ Vēlreiz!” Elīza, tikko spēdama noelsās.
Lauro vēl pēdējo reizi iebrāzās Ļizas auguma dzīlēs līdz skāra dzemdes sienu. Ļizai no baudas trīsēja nāsis. Viņa juta, ka tūlīt atkal sajutīs orgasmu.
Lauro dzīslainais stumbenis ienira Ļizā, un viņš piekļāvās sievietes kārdinošajiem gurniem reizē ar Drakulas visaugstāko ķērcienu dziesmas noslēgumā.
Elīza sajuta karstās vīrieša spermas iešļākšanos sevī. Viņa labsajūtā un nogurumā elsoja. Lauro skūpstīja skaisto sievietes ķermeni, kas bija gandrīz piespiests pie sienas, tomēr tika apmierināts. Viņš bija izdarījis visu, kas slepeni tika no viņa gaidīts.
Pa to laiku izrāde bija beigusies, un zālē sākās aplausu un skatītāju balsu murdoņa, jo visi izklīda pa malu malām.
. . . .
„ Dzirdi? „ Smaidam” drīzumā būšot jauna korektoru komanda,” Linda kā vienmēr iztraucēja Elīzu no pārdomām.
„Tu saki?” Ļiza kaitinoši prasīja, kā pamozdamās. Viņas ierastajā kafejnīcā šajā pēcpusdienā bija nosēdējušas jau kādu stundu.
„ Jā, saku gan!” Linda smaidot attrauca. Viņai likās uzjautrinoši dažreiz pakašķēties ar savu draudzeni. Tikai dažreiz.
„ Khmm....Nu, un kā tad tev gāja tajā.....nu ......vakarā ar neprašu?” Linda pēkšņi iedegās.
„ Ai! Arī tad mums nekas tāds īpašs nesanāca. Vienkārši noskatījāmies izrādi, pasēdējām, padzērām kafiju un tā nu arī šķīrāmies, nenorunājuši, vai vispār kādreiz vēl tiksimies,” Ļiza lēnām, nepārliecinoši novilka, reizē apskatīdama īsziņas mobilajā telefonā.
„Nu, žēl, žēl, ka tev pagaidām neveicas ar džekiem,” Linda tēloja, ka ir noticējusi Ļizas teiktajam.
Elīza iemalkoja pasūtīto sulu, un ieteicās: „ Es aiziešu samaksāt. Tu tikmēr ievērtē, ko mūsu lasītāji saka par mūsu rakstiem.”
„Jā, protams! Kāda runa!” Linda sparīgi attrauca, kaut arī ne jau iesūtītos komentārus par slejām viņa taisījās lasīt.
Viņa prātā bija kas cits.
Ļiza atkal bija atstājusi savu mobilo uz galdiņā. Linda to nekaunīgi paņēma un gribēja nopētīt, vai nebūs kas ievērības cienīgs, ko viņa agrāk nebūtu tajā manījusi, kopš tās dienas mistiskā Lauro zvana.
Lindai pat nevajadzēja rakāties pa Elīzas īsziņām vai izejošajiem zvaniem. Viņas uzmanību jau piesaistīja Ļizas telefona fona bilde.
Tajā Ļiza bija ielikusi zvērīgo Drakulu ar mežonīgo smaidu un plīvojošajiem matiem.
Lieta tāda, ka, ja nevar beigt, tad liekas, ka var ņemt 1,5 h pat, ja būs tikai viens šāviens. Nezinu, vai esmu/neesmu brašs , bet vismaz vienu reizi pie tādas lēdijas gribas beigt. Svarīgi arī tas, kā tas "šāviens" notiek. Manā skatījumā nebija slikti.
Pirmo reizi ejot uz slaveno „Barbari”, skatienam paveras pupu zupa – dīvānā sasēdušās daudzas lēdijas, apspīlējot savus daiļumus. Prātā
paliek vēlme šo salonu kārtīgi ievērtēt.
Atvaļinājuma laikā nolēmu nenožēlot noteikto naudas summu un izbaudīt šī salona pakalpojumus pilnībā.
Ejot uz „Barbari” jau izlēmu, ka gribētu gara auguma meiteni ar gariem, tumšiem matiem.
Ieejot salonā, uzzināju, ka todien strādājot tikai 2 meitenes, no kurām viena dotajā brīdī bijusi aizņemta, tāpēc brīva bijusi tikai viena sieviete – tā ap 30. Kādās 20 sekundēs izvērtēju situāciju un nolēmu, ka izvēlēšos šo lēdiju, jo ļoti gribējās masāžu, un skaistie apaļumi, kas spiedās no sievietes krūštura, arī bija mani iekārdinājuši. Esmu bijis daudzos salonos, tāpēc nekautrīgi varu analizēt un vērtēt bez kritikas masāžas gaitu.
Jāatzīmē pozitīvais – istabā bija duša, pēc kuras kādu brīdi nācās gaidīt. Tad ienāca izvēlētā lēdija pavērtā halātā ar jau atkailinātām krūtīm. No sākuma viņa, bagātīgi lejot eļļu, masēja muguru un plecus, tad – kājas. Masāžas turpinājumā viņa sāka ar krūtīm „laisties” pār muguru un pleciem, visbeidzot – griešanās otrādi uz muguras.
Skatam atklājās Margaritas krāšņais, nosauļotais augums, krūtis, kurām es dotu trešo vai ceturto izmēru (iespējams, ka silikons) un īsie, sprogainie mati. Elsodama viņa uzrāpās man virsū un sāka mani uzkurināt, masēdama locekli, kurš sāka piebriest. Jāsaka, ka neesmu uz šīs pasaules vēl saticis tādu sievieti, kura ar roku spētu mani novest līdz galam, tāpēc centos pilnībā izbaudīt Margo 4. Izmēra krūtis, pie reizes arī jūsmojot par viņas skaisto dupsi. Jautāju- un kā ar minētu vai klasisko? Nē, šī attrauca – to gan nepiedāvājot, kaut arī vilinājums viņai iespraust bija liels.
Viņa turpināja elsot, reizē masējot manu peni ar krūtīm. Viņa juta, ka uzbudinos vēl vairāk, bet līdz "maratona" finišam vēl bija tālu. Šādos gadījumos ideāli būtu ņemt 2 stundas, bet tā kā miljonārs neesmu, nācās iekļauties stundas rāmjos.
Laiks bija pagājis, bet vēl nebiju finišējis, tāpēc viņa pat piedāvāja, ka es varētu viņai beigt uz krūtīm ( "Taureņa" blondīnei Simonai gan tas šķita perversi ).
Es jau protams piekritu, ja reiz piedāvā .
Margo turpināja mani uzkurināt, līdz beidzot viņa apgriezās uz muguras, un es nošļācu savu strūklaku pār viņas apaļumiem. Pēc šīs reizes secinu, ka izdotā nauda par masāžu atmaksājas ar uzviju. Vēl protams, tikai seksa trūka....
.gif.c6019a6b08cfc6be9a96b66cc60f59af.gif)
.gif.4d92f399766e84161eb6e9291ec19b62.gif)
Komiķi!
.
nez kāpēc man nav tā laimējies. Ak, neraža, kā man neiet.
:D , vai viņa novedīs mani līdz salūtam, kamēr nebūs beigušās dažas maģīša dziesmas. Domāju, ka pastāvīgie klienti gan varētu ar šo tumšmati ko vairāk sarunāt, bet tas nu ir cits stāsts.
Ierakstīts
MAN NEPATīK, JA NEPAMATOTI NOSAUC PAR MELI! http://www.xtra.lv/topic/2609-erotballe/
Link to post