Vispār paldies par ieteikumiem. Es domāju es aiziešu pie psihologa ar savām problēmām, ka daži no jums iesaka, vai arī vairāk paklausīšos motivējošus cilvēkus, kā piemēram, Andrew Tate.
Es atvainojos par savu statusa neatjaunošanu, galīgi negaidīju tik aktīvu atbilžu klāstu. Es biju aizņemts ar darbu un studijām pēdējās 3 dienas. Es tagad iedomājos tik paskatīties atbildes un ieteikumus uz problēmas risinājumu. Paldies par atsaucību.
Izlasīju visus jūsu komentārus hronoloģiskā secībā.
Es savā atbildē centīšos nesniegt pārak daudz personiski identificējošu informāciju, jo vēlos palikt pseido anonīms (Toms ir mans īstais vārds.), taču situācijas izpratnei nepieciešamo informāciju saprotamības nolūkos es sniegšu.
Principā statusa atjaunojums no manas puses - es pa šo laiku satikos ar savu labāko draugu. Es viņam izstāstīju praktiski visu situāciju, ko es rakstīju sākotnējā rakstā. Šim draugam kā reizi, atšķirībā no manis, ir milzīga pieredze seksuālajos procesos (viņam ir bijušas 3 draudzenes un kā viņš pats teica, tad ar vienu no draudzenēm viņš ir nodarbojies ar seksu vairāk kā 400 reizes 2 gadu laikā un 1 dienas rekords ir 8 reizes, bet nu tas tā. (es to zinu, jo pats jautāju)). Viņš man sniedza atbildi, kas principā sakrīt ar daudziem cilvēku viedokļiem, kas atrodas šajā topikā - ka es maksimāli sačakarēšu savu mentālo veselību, ja es aiziešu pie, izvēlēšos pieklājīgo vārdu, "fejas", kā jūs šeit šādas sievietes saucat. Viņš stāsta, ka manā garīgajā dvēselē varētu būtu ilgstoša rēta, jo, piemēram, nākotnē atceroties to, kā es zaudēju nevainību, tas varētu rast citus tarakānus galvā. Kopumā viņš teica, ka tā nav laba doma, un es viņam daļēji piekritu, taču vēlme pēc dzimumdzīves tāpat paliek. Es viņam to centos raksturot salīdzinot seksu ar ēdienu, ja cilvēkam tas vispār nav, tad cilvēks pārvēršas par zvēru un grib apēst varbūt vairāk nekā var paņemt; tieši šobrīd es tā jūtos un ja godīgi, nezinu kā to risināt pēc iespējas ātrāk. Mēs beigās nonācām pie tāda kā kompromisa. Es piedāvāju risinājumu - strādāt pie sevis nākamos 6 mēnešus līdz vasarai (turpināt fiziski trenēties un uzlabot savas prāta spējas). Pēc tam vasarā iet uz pasākumiem, uz kuriem man ir iespēja iet, kur varētu iepazīt jaunus cilvēkus. Ja līdz augustam es nespēšu iegūt savu pirmo draudzeni, tad es aiziešu pie "fejas", jo es nezinu, vai es spētu vēlvienu ziemu izturēt kā nevainību nezaudējis cilvēks.
Beigās mēs satikāmies ar 3. draugu, un runājām par visādām tēmām, un arī par jaunā gada svinībām. Labākais draugs (seksuāli pieredzējušais) piedāvāja mums trijiem iet svinēt jauno gadu uz kādu tur ballīti, ko rīko viņam pazīstams cilvēks. Viņš teica, ka tur būšot arī meitenes. Es tagad esmu uz 50/50 robežas piekrist piedāvājumam, jo es neko par to kompāniju nezinu, lai gan man ļoti trūkst šāda veida pasākumi, jo pēdējo reizi uz ballīti biju pirms covid laikiem. Bet es domāju es saņemšos, pārvarēšu savu sociālu sociālo trauksmi, un aiziešu uz to pasākumu.
(Es ceru, ka es sevi pilnībā nenodošu ar turpmāko tekstu, bet man ir vienalga. Lai manas domas vismas ir kaut kur internetā)
Runājot par sociālo trauksmi - augstākais spēks man ir devis "nelielu" vizuālo defektu - man puse no uzacs, spēcīga saules apdeguma rezultātā, 12 gadu vecumā ir palikusi pilnīgi balta (mati aug pilnīgi baltā krāsā) - man kopš tā laika principā nekad nav paticis atrasties cilvēkos, jo man vienmēr kāds ziņkāris par to uzdod jautājumus, ja es to neesmu nokrāsojis. Man tuvākie cilvēki saka, ka to nevar pamanīt, taču es vispār to domu nevaru izņemt no galvas. Es tik daudz esmu par šo pārdzīvojis - kādēļ tāds "lāsts", jo principā lielākā daļa cilvēku, pēc tā, ko esmu lasījis internetā, seju uzskata par svarīgāko aspektu cilvēka pievilcīgumā. Tāpēc man ir bail aiziet uz to pasākumu un atkal palikt kā zaudētājam. (Es principā vienmēr kā vienu no potenciālajām iespējam uzskatu iepazīt kādu meiteni pasākumā, uz kuru eju.)
Es nodarbojos ar sportu - vingroju uz stieņiem, trenējos uz savu svaru. Es arī regulāri taisu garas pastaigas (vismaz 1h), tāpēc domāju, ka ar sporta aspektu viss ir kārtībā. Kopumā varētu palielināt treniņu slodzi par vismaz 30%, ja godīgi.
Viens komentētājs jautāja vai vēlos būt "joberis". Ja vārds "joberis", nozīmē būt pisējam jeb drāzējam, tad jā, es vēlētos nodarboties ar seksu jebkad, kad tas ir iespējams - tas būtu perfekts aizstājējs datorspēlēm. Es vēlētos būt tieši tāds pats, kā mans labākais draugs, kuram nav problēmu iet uz "one night stand"-iem un dabūt seksīgas draudzenes, kuras var kārtīgi izdrāzt nepieciešamajos brīžos.
Es domāju, visticamāk, nākamais statusa atjaunojums no manis būs vai nu tad, kad es dabūšu draudzeni (un no tā izrietošās sekas), vai arī pienāks augusta mēnesis un mana vēlme apmierināt vienu no augstākajām dabiskajām prioritātēm būs sasniegusi kritiskā momenta punktu (starp citu, vajadzību piramīdā, tā ir pašā svarīgākajā līmenī, pat virs drošības sajūtas).
Paldies par jūsu atbildēm - es tās visas izlasīju un ņēmu vērā.
Es vēršos pie jums ar tādu savādu jautājumu, varbūt kāds dzīves pieredzējušāks cilvēks spēs dot padomu jaunam vīrietim.
Es nesen sasniedzu 23 gadu vecumu, un jūtos ļoti nomākts, jo dzīvē vispār nekad nav bijušas romantiskas attiecības ar nevienu sievieti. Studijās un darbā iet optimāli, fiziskā sagatavotība ir normas robežās un es neesmu pavisam anti sociāls cilvēks, taču sāku just, ka liela daļa no instinktīvām vajadzībām vispār netiek apmierinātas. Apmeklējot lekcijas universitātē un vērojot kursabiedrenes, pirmā doma, kas man ienāk prātā, ir dažādas seksa pozas, kādās viņas varētu izdrāzt. Es ar šīm meitenēm pat nedraudzējos un es nezinu kā šīs neadekvātās domas likvidēt no galvas. Es tik ilgu laiku pat neesmu runājis ar nevienu meiteni, ka man ir grūti saprast, kā pie velna vispār sākt jaunas attiecības ar pretējo dzimumu. Šis seksuālais izmisums ir novedis pie ļoti daudz neadekvātām domām un milzīga pornogrāfiska satura patēriņa (principā skatos interneta porno jau no 15 gadu vecuma).
Esmu mēģinājis lietot arī tinderi 4 gadus atpakaļ. Sākotnēji bija ļoti daudz saderības (99+), taču no tām visām saderībām es tikai ar 1 meiteni tikos, bet viņa bildēs izskatījās daudz slaidāka nekā realitātē, tāpēc pasūtīju viņu prom. Pēc 4 gadiem lietojot tinder šodien es vairs nespēju dabūt nevienu saderību, tāpēc šo programmu izdzēsu.
Pēc visām neveiksmēm, un lai likvidētu šo spēcīgo seksuālo vajadzību, man radās doma nopirkt prostitūcijas pakalpojumus un zaudēt nevainību, lai vismaz zinātu, kas ir sekss. Kā jums šķiet, vai tā ir normāla ideja? Vai arī man meklēt seksu normālā ceļā, pakāpeniski ar attiecību veidošanu, bet potenciāli palikt bešā. Es dēļ šī visa sāku justies depresīvs un nevaru normāli pavadīt ikdienu. Varbūt kādam ir ieteikumi? Paldies.
.gif.c6019a6b08cfc6be9a96b66cc60f59af.gif)
.gif.4d92f399766e84161eb6e9291ec19b62.gif)
Ierakstīts
Vispār paldies par ieteikumiem. Es domāju es aiziešu pie psihologa ar savām problēmām, ka daži no jums iesaka, vai arī vairāk paklausīšos motivējošus cilvēkus, kā piemēram, Andrew Tate.
Link to post