Esmu novērojis FKK, ka labāk ņemt to meiteni, kas Tevi aiz rokas velk uz istabu... tad var labāku attieksmi dabūt! Danke
Nezinu, iespējams. Bet ar tām aktīvajām haizīvīm arī ne vienmēr viss ir vienkārši. Bieži vien ar šādu praksi nodarbojas ne tās glītākās vai jaunākās dāmas. Sak, ja veči neuzrunā, pašas nāks uzmākties. Citiem vārdiem sakot, ir ļoti grūti tā no malas pateikt, kura no dāmām numuriņā uzrādīs labāko sniegumu. Šad un tad palīdz tas, ka nobuko viņu uz stundu vai ilgāk. Bet nu tas arī tāds riskants gājiens.
Laba diena tiem, kam patīk pupi, vāveres un pakaļas! Vēlos pastāstīt par savu neseno pieredzi apmeklējot Atlantis FKK bordeli Minhenē. Ceru, ka šis stāsts jums iedos praktiski noderīgas zināšanas.
Vācija un Austrija mani nebeidz pārsteidz. No vienas puses, tur ir noteikta lietu kārtība (ordnungs), bet no otras - tur ir legāli bordeļi par kādiem mēs te varam tikai sapņot. Vienmēr, kad esmu šajās valstīs, cenšos apmeklēt kādu no FKK klubiem. Jo kurš gan negrib nonākt vietā, kur apkārt staigā desmitiem puspliku vai pavisam pliku sieviešu, kuras var pēc brīvas izvēles aizvest uz istabiņu un izdrāzt?
Pirms daudziem gadiem biju Minhenē apmeklējis Sunshine FKK klubu un kopumā atmiņā šī iestāde palika ar labu. Tagad izlēmu pamēģināt otru lielo šīs pilsētas FKK klubu - Atlantis. Par daudz iepriekš neko lasījis nebiju, bet pēc mājaslapas izskatījās, ka tas ir kaut kas līdzīgs Sunshine.
Tā kā klubu apmeklēju Oktoberfesta laikā, bija bažas, ka tas būs pilns ar nogribējušiem džekiem un būs baigās rindas uz sievietēm. Šādas situācijas ir nācies piedzīvot Berlīnes slavenajā Artemis FKK klubā. Oktoberfest laikā Minhenes klubi ir sagatavojušies - ir lielāks skaits pieejamo dāmu un augstākas arī ieejas cenas. Konkrēti Atlantis šajā laikā ieeja maksā 100 eiro + 10 eiro par halātu. Diezgan sālīti, jo ikdienā ieejas cena ir kaut kas ap 70 eiro. Pats klubs ir paliela ēka trīs stāvos - pirmajā ir kase (ir blakus arī bankomāts), ģērbtuve/dušas. Otrajā stāvā ir plaša bāra zona, kur principā vairums dāmu tusējas un trešajā stāvā ir istabiņas, sauna, vanna un āra terase ar baseinu. Ne velti šos klubus sauc arī par welness zonām, jo te patiešām var arī atpūsties.
Klubā ierados laika posmā no 23-00 darba dienas vakarā un visai ātri sapratu, ka pat neskatoties uz Oktoberfesta laiku, kaut kā viesu nav daudz. Tā tas arī bija visas nakts garumā. Toties dāmas gan uz vietas bija kādas 30, ja ne vairāk. Kā jau tas šāda tipa iestādījumos pierasts, daļa no dāmām ir ļoti aktīvas un nāk klāt - mēģina savaņģot uz istabiņu. Iesācēja kļūda būtu piekrist pirmajai gribētājai. Ha, bet mūs šādi nepiečakarēsiet. No sākuma mierīgi pasēdēju nejēdzīgi karstajā saunā, nodušojos un tad devos uz bāra zonu noskatīt manus upurus šim vakaram.
Paņēmu dzērienu un nosēdos telpas stūrītī, lai uzmanīgi apskatītu piedāvājumu. Laika gaitā viena pēc otras pienāca vairums dāmu un īsās sarunās no viņām izvilināju man svarīgu informāciju. Tātad, vairums no dāmām ir no Rumānijas/Bulgārijas/Moldovas. Daļa saka, ka ir no Spānijas vai Itālijas, bet reāli tās pašas rumānieties vien ir. Bet tas nav nekas pārsteidzošs un šajos klubos ir aptuveni tāds kontingents. Daļa ir silikonizētas bārbijas, daļa ir teju nelegāli jaunas un dabīgas meitenes un daļa ir...nu... izņēmumi. Ar vienu šādu padzīvojušu krievieti papļāpāju ilgāk, jo viņa bija atvērta ilgākai sarunai par vienu kokteili (30 eiro no kuriem 10 saņem viņa).
Sarunas gaitā noskaidroju, ka dāmas iestādei maksā 200 eiro par ieeju un tad nakts gaitā viņām ir visas iespējas atpelnīt šo ieejas maksu un arī nopelnīt. Tiesa, šajā klusajā dienā, domāju, daļa no dāmām palika mīnusā. Pusstunda istabiņā maksā 100 eiro un tad katra ekstra maksā +50 eiro. Gribi bučoties? +50 eiro. Gribi 69? +50 eiro? Brutāli vienkārša matemātika. Starp citu, biju vīlies, ka tagad arī orālais bez preža ir 50 eiro ekstra. Labi atceros, ka iepriekš tā nekad nav bijusi problēma un absolūti visos klubos, kur esmu bijis, tas bija iekļauts standarta pakā. Bet laiki mainās un kā pēc tam no iestādes bosa noskaidroju, tad kaut kādi likumi pieņemti, kas it kā liedz to pakalpojumu piedāvāt un apsviedīgie ļaudis to dara par maksu.
Tomēr kaut kā šajā reizē mani īsti neviena dāma neuzrunāja, lai es gribētu skriet ar viņu uz istabiņu. Smukas, jā. Pišamas, jā. Bet kaut kā nebija draiva. Nosēdēju pāris stundas ar dzērienu rokā un patarkšķot ar teju visām dāmām. Absolūti nekādas vainas, skats ir labs un no katras izvilināju pa puzles gabaliņam par šo klubu un jomu kā tādu.
Kad ap diviem sapratu, ka iestādījums drīz tiks slēgts, paķēru pie rokas vienu no pavisam jaunajām rumānietiem/moldāvietēm/bulgārietēm/hvz un devāmies uz istabiņu. Vecums 20-25, slaida, bet ar smukām dabīgām ne pārāk liela izmēra krūtīm. Gari melni mati un piemīlīga sejiņa. Pusstunda, orālais bez preža un diezgan pasūdīgs sniegums. Augšā lēkāt viņa negrib, sūkāt arī visai ātri apnika un arī man bija pavisam maz vēlmes maksāt viņai par ilgāku sesiju. Rezultātā 150 EUR un uz neredzēšanos. Šajos klubos man ir bijušas absolūti galvu noraujošas sesijas, kas spilgtā atmiņā palikušas gadiem ilgi un ir bijuši absolūti feili, kad kārtējo reizi pārliecinies, ka smuks rāmis bieži vien nāk ar skaidām galvā. Bet šī lieta ir arī klikšķa jautājums - tas vai nu ir, vai nav ar dāmu. Kamēr es tur bāra zonā sēdēju un pētīju visas, blakus VIP istabā divas meitenes ik pēc brīža slapjām pierēm stiepa iekšā arvien jaunas šampja pudeles (katra maksā pie 200 eiro). Kāds, tātad, tur ir atstājis kaudzi naudas, bet vismaz labi pavadījis laiku
Jebkurā gadījumā nenožēloju ne mirkli to, ka apmeklēju Atlantis klubu, jo tagad būs skaidrība, ka Minhenē šī noteikti ir apmeklējama iestāde. Jo vecāks kļūstu, jo vairāk mani apmierina vienkārši pasēdēt paskatīties uz dāmām un papļāpāt ar tām. Nav par visām varītēm jāaizvada vairākas sesijas, kas īsti gandarījumu nesniedz. Labi zinu, ka, ja tur būtu kāda ar ko man būtu tas slavenais klikšķis, nežēlotu naudu un pavadītu ar viņu istabiņā krietni ilgāku laiku par to standarata fiksās pišas pusstundu. Citreiz ir bijis klikšķis, šoreiz nebija. Nu, neko, drīz jau jauni ceļojumi un jauni eksperimenti.
Saprotu autora bedu stastu,bet nu tomer gan nesaprotu lidz galam,kamdel devi ,,tos pārsimts eiro atdevu ziķerim,,
Aptuveni no pasakas aizej tur,nezin kur,atnes to,nezin ko...
Pēc kara visi gudri Bet tur uz vietas un tajā momentā viss notika tik ātri un ziķeris bija tik faking pārliecinošs, ka es kapitulēju. Un es ļoti labi zinu teoriju, ka tā nevajag darīt. Ne pirmo reizi taču ar pimpi rokā eju pie maukām
Ar zināmu regularitāti darba vēji mani aizpūš arī uz Vāciju un tā nu gan ir jauka vieta, kur dabūt pišu. Lielajās pilsētās ir FKK klubi, kas ir piedzīvojums pats par sevi un nekur nav zudis arī eskorts parastais. Šoreiz gribēju tieši pasūtīt eskortu uz manu Frankfurtes viesnīcas numuriņu.
Principā esmu nonācis tajā dzīves un izpratnes fāzē, kad dodu priekšroku (šķietamam) GFE nevis ātrai trusīšu tipa pišai un tāpēc jau pirms komandējuma biju noskatījis Elu. Nav tāda pirmā svaiguma meitene, bet izskatījās, ka varētu būt mierīga un jauka tikšanās iespēja. Viņa Whatsappā arī ierunā balss ziņas (jauka balstiņa) nevis raksta. Bet diemžēl nesanāca saskaņot laikus un satikt viņu. Bet noteikti mēģināšu vēlreiz, kad atgriezīšos Frankfurtē. Un tas agrāk vai vēlāk notiks, tomēr pārāk liels biznesa centrs ir šī pilsēta.
Kad nojuka randiņš ar Elu, devos atkal uz Euro Girls Escort (ko ārzemēs pamatā izmantoju) un atradu Jannu. Bildes jau glītas, ātri atbildēja uz manu ziņu un komunikācijā lādzīga. Plus, vēl atsūtīja drusku aktuālākas bildes. Pateicu, ka būšu pieejams pēc deviņiem vakarā un pievērsos saviem darbiem. Vakarā īsi "pēc deviņiem" šī raksta un prasa, kas tad būs ar to pišu. Un es vēl šķirstot citus sludinājumus tā baigi nesteidzos viņai atbildēt. Pēc mirkļa šī raksta, ka ir klāt pie manas viesnīcas (dienas sākumā biju pateicis, ka atrodos tur un tur). Lieliski! Nu, neko, 10 minūtes un viņa jau klauvēja pie manām durvīm. Reāli tā dāma kādreiz noteikti bija tik efektīva, bet tagad vairāk velk uz tādu viegli sagurušu kādreizēju ballētāju un sabiedrības dāmu. Nav pavisam slikti, bet nu tāds vizuālais sagurums ir manāms. Bet redzams, ka sava aroda profesionāle un principā bez lielām runām mans daikts jau bija viņas mutē un pēc brīža jau ķērāmies pie pišas daļas. Tajā ziņā viss OK, riekstus ar viņu var izšaut. Bet ar to viss nebeidzās.
Kad pirmais šāviens bija izdarīts, kaut ko drusku pavāļājāmies un patarkšķējām. Beidzot izvilku no viņas izcelsmes valsti - ukrainiete. Tā arī likās jau no paša sākuma. Tad viņa saka, ka, davai, pasūti vīnu un patarkšķēsim ilgāk. Nu, OK, mīnus 40 eiro par to sūda vīnu, bet bija klāt. Principā viena pati viņa iztrieca to vīnu un ļoti krāšņi izstāstīja savu dzīvesstāstu un to, kā bēga prom no kara, kāda ir reālā dzīve Vācijā (principā, ja galva ir uz pleciem, tad var apjāt zadrotus vāciešus) un vēl simts dažādām tēmām. Man viņas personība ir par skaļu un aktīvu (pat agresīvu), bet nenoliegšu, ka tā saruna bija to extra 40 eiro vērta. Principā varētu izgrabināt viņu vēl pa otram lāgam tādu iesilušu, bet kaut kā par daudz man viņas bija. Nopūtos, kad izvadīju laukā no numuriņa un mierā un klusumā pirms saldā miedziņa nodročīju.
Tuvākajā laikā plānoju apmeklēt Artemis. Kopš Covid laikiem neesmu tur bijis. Ir kāds svaigāks info?
Cik ieeja, cik prasa par 30min? Vai joprojām ir vērts?
Kādu laiciņu nav sanācis būt Berlīnē, bet savulaik Artemis pavadīts daudz laika. Ļoti patika tas milzīgais pišas kombināts. Neticu, ka tur kaut kas fundamentāli var sabojāties. Tāpat Berlīnē nav lielāka FKK kluba.
Noteikti apmeklē un pēc tam mums pastāsti, kā tagad iet un kādi bija piedzīvojumi ar rumānietēm :)
Vēlos pastāstīt par kādu interesantu appisienu, ko pirms dažiem gadiem piedzīvoju Melnkalnes galvaspilsētā Podgoricā. Iesākumā liriskā atkāpe - Balkāni ir fantastiski un Melnkalne, lai arī vietām baigā miskaste, pavisam noteikti ir apciemošanas vērta. Plus, tur norēķini eiro, kas atvieglo dzīvi ceļotājiem.
Nobukoju mazu viesnīcu pilsētas nomalē un sāku lūkoties Euro Girls Escort lapā pēc jebļas variantiem. Neko diži daudz legit opciju neredzēju un caur internationalsexguide.info forumu noskaidroju dažas vietējās prostitūtu lapas, kuru nosaukumus es vairs neatceros. Tātad, atradu kaut kādus dažus variantus un Whatsapp sāku sarakstīties. Vārds pa vārdam un dāma (vismaz toreiz es tā domāju, ha ha) sāka vilkt deķi uz savu pusi. Saki, labāk brauc pie manis uz apartamentu, būs džakuzi un gadsimta piša. Parasti es no tādām opcijām svešās zemēs cenšos izvairīties, bet laikam pa dienu biju pārkarsis un domāju ar nepareizo galvu. Starp citu, dāma Whatsappā pat uzzvanīja un īsā sarunā radīja sajūtu, ka nu tik viss būs labi. Aizgāju uz blakus esošo veikalu pēc prežiem, taksī iekšā un aizbraucu norādīto adresi, kas bija kaut kāds salīdzinoši jaunbūvju rajons kā mūsu Pļavnieku nomale. Aizdomājos, ka tādās mājās noteikti nekādu džakuzi nav, bet kas man kaitē pamēģināt?
Aha. Pieeju pie kāpņu telpas durvīm, bet tur priekšā melnīgsnējs džeks, kas ļoti ātrā un pārliecinošā tekstā saka, ka Taņa (vai kā nu viņu sauca) jau dzīvoklī gaida, telefonā jau aktīvs balss sazvans ar kaut kādu čiepu, kas arī saka, lai nemīžu un dodos pēc pišas. Tā vārds pa vārdam un tos pārsimts eiro atdevu ziķerim un uzsāku ceļu uz norādīto dzīvokli. Mazums, suteners kaut kāds un varbūt pie viņiem Podgoricā tās lietas tā darbojas. Kad uzkāpu līdz ceturtajam stāvam un uzzvanīju pie durvīm, sāku aizdomāties, ka laikam kaut kas līdz galam tīrs te nav. Neviens durvis neatver. Uzzvanīju vēlreiz, bet arī klusums. Rakstu dāmai uz Whatsapp, bet arī tur vairs manas ziņas neviens nelasa un arī neatbild. Vļip očkarik, appisa mani kā mazu ezi.
Stulbi, protams, par to pārsimts eiro zaudējumu un jebļas nedabūšanu, bet vispār laba mācība, ka var gadīties arī šādi un nevienam svešiniekam nedodam naudu. Lai vai cik pārliecinoši viņi nerunātu un lai vai kā necenstos radīt sajūtu, ka viss labi.
Dusmīgs par savu stulbumu, lēnu garu pāri visai pilsētai soļoju uz savu viesnīcu un tās tuvumā bēdas noskaloju ar pāris kausiem vietējā alus. Tas šajā karstajā vasaras vakarā bija ļoti vietā.
Skatos, ka te ilgu laiku neviens neko nav ierakstījis un ārzemju pieredze vispār atstāta novārtā. Bet man tas nešķiet pareizi. Ja mēs ejam pie prostitūtām Latvijā, tad to darīsim arī ārzemēs. Tāpēc gan pats centīšos padalīties ar savu pieredzi svešatnē (gan labo, gan sliktu), gan aicinu būt aktīviem arī citiem kolēģiem.
Tā nu sanāca, ka šogad darba vēji uz dažām dienām aizpūta mani uz Varšavu. Ir daudzas reizes braukts cauri šai pilsētai uz citiem galamērķiem, bet nekad nebiju tur palicis. Forša pilsēta, ir vērts to apciemot un palasīt par pilsētas vēsturi. Bet labi, par pišu.
Kā jau ierasts, skatāmies, ko šī pilsēta piedāvā Euro Girls Escort lapā (vēl cross checkam varam papētīt www.escort.club, jo reālās meitenes tur atkārtosies) un atfiltrējam pēc Polish, verified, with reviews un seen last week. Iegūstam dažus desmitus variantu un sākam apzināt Whatsappā. Liela daļa atbild un secinu, ka stunda uz manu viesnīcas numuriņu te maksās vidēji ap 200 eiro, kas man šķiet adekvāti. Tālāk pats grūtākais ir trāpīt uz pareizo dāmu, jo ir piedzīvotas tiik daudz vilšanās, ka ejtudirst.
Iekrita acīs Jolene ne tik ļoti pēc bildēm (tās viņai nav baigi pārliecinošas), bet pēc tā, ka escort.club lapā viņas aprakstā baigi samudrīts viss - ka tiekas reti un sāk randiņus neitrālā teritorijā (bārā, piemēram). Kā pati teica, viņas pašas pieeja, lai atfiltrētu fujakus. Aizrakstīju uz whatsapp un man par lielu pārsteigumu viņa uzreiz atbildēja un visai ātri sarunājām randiņu. Jā, būs jātiekas pirms tam turpat viesnīcas bārā. Nekad šādu čakaru nepraktizēju, bet šoreiz kaut kā piekritu. Atsūtīja vēl pāris bildes no kurām bija skaidrs, ka normāla meitene un GFE (ko tik ļoti meklēju) varētu arī sanākt.
Pēc stundas biju izņēmis poļu naudiņas (kaut kas ap 250 eiro laikam) un bārā gaidīju viņu. Atnāca jauna blonda meitene ar mīlīgu sejiņu un wow augumu - slaida, ne pārāk gara un ar palielām (silikons) krūtīm. Pasūtīju viņai dzērienu, lai jau sāk atraisīties un feini papļāpājām. Viņas pārbaudi biju izturējis un visai drīz devāmies uz manu numuriņu.
Tur viņa pārģērbās smukā veļā un wowowowow, kas par augumu. Smalks, gluds, smaržīgs. Un beidzot pa ilgiem laikiem arī forša attieksme nevis kaut kāds nodrāzts (pun intended) konveijers. Esmu savā necilajā dzīvē saticis krietni par daudz prostitūtu, bet šī pieredze noteikti manā vēstures grāmatā būs ierakstīta starp labākajām.
Kad būsiet Varšavā, droši uzsitiet viņai ziņu, jo tas ir tas, ko es pats darīšu, kad atkal tur atgriezīšos. Rekomendējama pieredze un nākamreiz noteikti nobukošu viņu uz vairākām stundām, lai tas viss bez steigas.
Ierakstīts
Nezinu, iespējams. Bet ar tām aktīvajām haizīvīm arī ne vienmēr viss ir vienkārši. Bieži vien ar šādu praksi nodarbojas ne tās glītākās vai jaunākās dāmas. Sak, ja veči neuzrunā, pašas nāks uzmākties. Citiem vārdiem sakot, ir ļoti grūti tā no malas pateikt, kura no dāmām numuriņā uzrādīs labāko sniegumu. Šad un tad palīdz tas, ka nobuko viņu uz stundu vai ilgāk. Bet nu tas arī tāds riskants gājiens.
Link to post