Saprotu autora bedu stastu,bet nu tomer gan nesaprotu lidz galam,kamdel devi ,,tos pārsimts eiro atdevu ziķerim,,
Aptuveni no pasakas aizej tur,nezin kur,atnes to,nezin ko...
Pēc kara visi gudri Bet tur uz vietas un tajā momentā viss notika tik ātri un ziķeris bija tik faking pārliecinošs, ka es kapitulēju. Un es ļoti labi zinu teoriju, ka tā nevajag darīt. Ne pirmo reizi taču ar pimpi rokā eju pie maukām
Ar zināmu regularitāti darba vēji mani aizpūš arī uz Vāciju un tā nu gan ir jauka vieta, kur dabūt pišu. Lielajās pilsētās ir FKK klubi, kas ir piedzīvojums pats par sevi un nekur nav zudis arī eskorts parastais. Šoreiz gribēju tieši pasūtīt eskortu uz manu Frankfurtes viesnīcas numuriņu.
Principā esmu nonācis tajā dzīves un izpratnes fāzē, kad dodu priekšroku (šķietamam) GFE nevis ātrai trusīšu tipa pišai un tāpēc jau pirms komandējuma biju noskatījis Elu. Nav tāda pirmā svaiguma meitene, bet izskatījās, ka varētu būt mierīga un jauka tikšanās iespēja. Viņa Whatsappā arī ierunā balss ziņas (jauka balstiņa) nevis raksta. Bet diemžēl nesanāca saskaņot laikus un satikt viņu. Bet noteikti mēģināšu vēlreiz, kad atgriezīšos Frankfurtē. Un tas agrāk vai vēlāk notiks, tomēr pārāk liels biznesa centrs ir šī pilsēta.
Kad nojuka randiņš ar Elu, devos atkal uz Euro Girls Escort (ko ārzemēs pamatā izmantoju) un atradu Jannu. Bildes jau glītas, ātri atbildēja uz manu ziņu un komunikācijā lādzīga. Plus, vēl atsūtīja drusku aktuālākas bildes. Pateicu, ka būšu pieejams pēc deviņiem vakarā un pievērsos saviem darbiem. Vakarā īsi "pēc deviņiem" šī raksta un prasa, kas tad būs ar to pišu. Un es vēl šķirstot citus sludinājumus tā baigi nesteidzos viņai atbildēt. Pēc mirkļa šī raksta, ka ir klāt pie manas viesnīcas (dienas sākumā biju pateicis, ka atrodos tur un tur). Lieliski! Nu, neko, 10 minūtes un viņa jau klauvēja pie manām durvīm. Reāli tā dāma kādreiz noteikti bija tik efektīva, bet tagad vairāk velk uz tādu viegli sagurušu kādreizēju ballētāju un sabiedrības dāmu. Nav pavisam slikti, bet nu tāds vizuālais sagurums ir manāms. Bet redzams, ka sava aroda profesionāle un principā bez lielām runām mans daikts jau bija viņas mutē un pēc brīža jau ķērāmies pie pišas daļas. Tajā ziņā viss OK, riekstus ar viņu var izšaut. Bet ar to viss nebeidzās.
Kad pirmais šāviens bija izdarīts, kaut ko drusku pavāļājāmies un patarkšķējām. Beidzot izvilku no viņas izcelsmes valsti - ukrainiete. Tā arī likās jau no paša sākuma. Tad viņa saka, ka, davai, pasūti vīnu un patarkšķēsim ilgāk. Nu, OK, mīnus 40 eiro par to sūda vīnu, bet bija klāt. Principā viena pati viņa iztrieca to vīnu un ļoti krāšņi izstāstīja savu dzīvesstāstu un to, kā bēga prom no kara, kāda ir reālā dzīve Vācijā (principā, ja galva ir uz pleciem, tad var apjāt zadrotus vāciešus) un vēl simts dažādām tēmām. Man viņas personība ir par skaļu un aktīvu (pat agresīvu), bet nenoliegšu, ka tā saruna bija to extra 40 eiro vērta. Principā varētu izgrabināt viņu vēl pa otram lāgam tādu iesilušu, bet kaut kā par daudz man viņas bija. Nopūtos, kad izvadīju laukā no numuriņa un mierā un klusumā pirms saldā miedziņa nodročīju.
Tuvākajā laikā plānoju apmeklēt Artemis. Kopš Covid laikiem neesmu tur bijis. Ir kāds svaigāks info?
Cik ieeja, cik prasa par 30min? Vai joprojām ir vērts?
Kādu laiciņu nav sanācis būt Berlīnē, bet savulaik Artemis pavadīts daudz laika. Ļoti patika tas milzīgais pišas kombināts. Neticu, ka tur kaut kas fundamentāli var sabojāties. Tāpat Berlīnē nav lielāka FKK kluba.
Noteikti apmeklē un pēc tam mums pastāsti, kā tagad iet un kādi bija piedzīvojumi ar rumānietēm :)
Vēlos pastāstīt par kādu interesantu appisienu, ko pirms dažiem gadiem piedzīvoju Melnkalnes galvaspilsētā Podgoricā. Iesākumā liriskā atkāpe - Balkāni ir fantastiski un Melnkalne, lai arī vietām baigā miskaste, pavisam noteikti ir apciemošanas vērta. Plus, tur norēķini eiro, kas atvieglo dzīvi ceļotājiem.
Nobukoju mazu viesnīcu pilsētas nomalē un sāku lūkoties Euro Girls Escort lapā pēc jebļas variantiem. Neko diži daudz legit opciju neredzēju un caur internationalsexguide.info forumu noskaidroju dažas vietējās prostitūtu lapas, kuru nosaukumus es vairs neatceros. Tātad, atradu kaut kādus dažus variantus un Whatsapp sāku sarakstīties. Vārds pa vārdam un dāma (vismaz toreiz es tā domāju, ha ha) sāka vilkt deķi uz savu pusi. Saki, labāk brauc pie manis uz apartamentu, būs džakuzi un gadsimta piša. Parasti es no tādām opcijām svešās zemēs cenšos izvairīties, bet laikam pa dienu biju pārkarsis un domāju ar nepareizo galvu. Starp citu, dāma Whatsappā pat uzzvanīja un īsā sarunā radīja sajūtu, ka nu tik viss būs labi. Aizgāju uz blakus esošo veikalu pēc prežiem, taksī iekšā un aizbraucu norādīto adresi, kas bija kaut kāds salīdzinoši jaunbūvju rajons kā mūsu Pļavnieku nomale. Aizdomājos, ka tādās mājās noteikti nekādu džakuzi nav, bet kas man kaitē pamēģināt?
Aha. Pieeju pie kāpņu telpas durvīm, bet tur priekšā melnīgsnējs džeks, kas ļoti ātrā un pārliecinošā tekstā saka, ka Taņa (vai kā nu viņu sauca) jau dzīvoklī gaida, telefonā jau aktīvs balss sazvans ar kaut kādu čiepu, kas arī saka, lai nemīžu un dodos pēc pišas. Tā vārds pa vārdam un tos pārsimts eiro atdevu ziķerim un uzsāku ceļu uz norādīto dzīvokli. Mazums, suteners kaut kāds un varbūt pie viņiem Podgoricā tās lietas tā darbojas. Kad uzkāpu līdz ceturtajam stāvam un uzzvanīju pie durvīm, sāku aizdomāties, ka laikam kaut kas līdz galam tīrs te nav. Neviens durvis neatver. Uzzvanīju vēlreiz, bet arī klusums. Rakstu dāmai uz Whatsapp, bet arī tur vairs manas ziņas neviens nelasa un arī neatbild. Vļip očkarik, appisa mani kā mazu ezi.
Stulbi, protams, par to pārsimts eiro zaudējumu un jebļas nedabūšanu, bet vispār laba mācība, ka var gadīties arī šādi un nevienam svešiniekam nedodam naudu. Lai vai cik pārliecinoši viņi nerunātu un lai vai kā necenstos radīt sajūtu, ka viss labi.
Dusmīgs par savu stulbumu, lēnu garu pāri visai pilsētai soļoju uz savu viesnīcu un tās tuvumā bēdas noskaloju ar pāris kausiem vietējā alus. Tas šajā karstajā vasaras vakarā bija ļoti vietā.
Skatos, ka te ilgu laiku neviens neko nav ierakstījis un ārzemju pieredze vispār atstāta novārtā. Bet man tas nešķiet pareizi. Ja mēs ejam pie prostitūtām Latvijā, tad to darīsim arī ārzemēs. Tāpēc gan pats centīšos padalīties ar savu pieredzi svešatnē (gan labo, gan sliktu), gan aicinu būt aktīviem arī citiem kolēģiem.
Tā nu sanāca, ka šogad darba vēji uz dažām dienām aizpūta mani uz Varšavu. Ir daudzas reizes braukts cauri šai pilsētai uz citiem galamērķiem, bet nekad nebiju tur palicis. Forša pilsēta, ir vērts to apciemot un palasīt par pilsētas vēsturi. Bet labi, par pišu.
Kā jau ierasts, skatāmies, ko šī pilsēta piedāvā Euro Girls Escort lapā (vēl cross checkam varam papētīt www.escort.club, jo reālās meitenes tur atkārtosies) un atfiltrējam pēc Polish, verified, with reviews un seen last week. Iegūstam dažus desmitus variantu un sākam apzināt Whatsappā. Liela daļa atbild un secinu, ka stunda uz manu viesnīcas numuriņu te maksās vidēji ap 200 eiro, kas man šķiet adekvāti. Tālāk pats grūtākais ir trāpīt uz pareizo dāmu, jo ir piedzīvotas tiik daudz vilšanās, ka ejtudirst.
Iekrita acīs Jolene ne tik ļoti pēc bildēm (tās viņai nav baigi pārliecinošas), bet pēc tā, ka escort.club lapā viņas aprakstā baigi samudrīts viss - ka tiekas reti un sāk randiņus neitrālā teritorijā (bārā, piemēram). Kā pati teica, viņas pašas pieeja, lai atfiltrētu fujakus. Aizrakstīju uz whatsapp un man par lielu pārsteigumu viņa uzreiz atbildēja un visai ātri sarunājām randiņu. Jā, būs jātiekas pirms tam turpat viesnīcas bārā. Nekad šādu čakaru nepraktizēju, bet šoreiz kaut kā piekritu. Atsūtīja vēl pāris bildes no kurām bija skaidrs, ka normāla meitene un GFE (ko tik ļoti meklēju) varētu arī sanākt.
Pēc stundas biju izņēmis poļu naudiņas (kaut kas ap 250 eiro laikam) un bārā gaidīju viņu. Atnāca jauna blonda meitene ar mīlīgu sejiņu un wow augumu - slaida, ne pārāk gara un ar palielām (silikons) krūtīm. Pasūtīju viņai dzērienu, lai jau sāk atraisīties un feini papļāpājām. Viņas pārbaudi biju izturējis un visai drīz devāmies uz manu numuriņu.
Tur viņa pārģērbās smukā veļā un wowowowow, kas par augumu. Smalks, gluds, smaržīgs. Un beidzot pa ilgiem laikiem arī forša attieksme nevis kaut kāds nodrāzts (pun intended) konveijers. Esmu savā necilajā dzīvē saticis krietni par daudz prostitūtu, bet šī pieredze noteikti manā vēstures grāmatā būs ierakstīta starp labākajām.
Kad būsiet Varšavā, droši uzsitiet viņai ziņu, jo tas ir tas, ko es pats darīšu, kad atkal tur atgriezīšos. Rekomendējama pieredze un nākamreiz noteikti nobukošu viņu uz vairākām stundām, lai tas viss bez steigas.
Ierakstīts
Pēc kara visi gudri
Bet tur uz vietas un tajā momentā viss notika tik ātri un ziķeris bija tik faking pārliecinošs, ka es kapitulēju. Un es ļoti labi zinu teoriju, ka tā nevajag darīt. Ne pirmo reizi taču ar pimpi rokā eju pie maukām
Link to post