Super augums meitenei, dabas brīnums var teikt. Vienīgi nedaudz nesa elpa - vai nu mandeļu korķi vai arī kaut kas ar kuņģi, nezinu. Kompresija ir ok, bet noteikti var būt vēl labāk.
Nu ko… Maša atkal ir mūsu pilsētā, un šoreiz kaut kā gribas pateikt vairāk nekā parasti. Ir tikšanās, kas vienkārši paiet. Un ir tādas, pēc kurām paliek klusa sajūta, ka tu esi pieskāries kaut kam mazliet dziļāk, nekā sākumā domāji.
Jā, viņa ir skaista, to pamani uzreiz. Bet tas nav tas skaistums, kas uzreiz kliedz. Drīzāk mierīgs, pārliecināts, dabisks. Tāds pie kura pierod pamazām un jo ilgāk skaties, jo vairāk detaļu pamani. Bez mākslīguma, bez liekas demonstrācijas. Un varbūt tieši tāpēc tas iedarbojas stiprāk.
Viss mainās brīdī, kad sākas saruna. Ar viņu nav sajūtas, ka jāspēlē kāda loma vai jādomā, ko teikt. Viss notiek pats no sevis - viegli, mierīgi, gandrīz nemanāmi. Un kādā brīdī tu saproti, ka vairs nedomā par laiku, neanalizē katru pauzi, tu vienkārši esi.
Viņa prot klausīties tā, ka tas nejūtas kā formalitāte. Un runāt tā, ka pat vienkāršas lietas iegūst citu nozīmi. Bez steigas, bez šabloniem, viss ir nedaudz dziļāk nekā pierasts.
Dažreiz rodas sajūta, ka jūs vienkārši “nofiksējaties” uz vienas frekvences. Tā nav skaļa vai uzspēlēta bet drīzāk klusa, bet ļoti precīza. Un tieši tādas lietas paliek visilgāk.
Vide apkārt sakopta, mājīga, pārdomāta. Bet tas pat nav galvenais. Galvenais ir tas miers, kas tur ir. Sajūta, ka nekur nav jāsteidzas, ka vari uz mirkli izkrist no ierastā ritma un vienkārši pabūt.
Un tad parādās tā ķīmija. Nevis uzreiz acīmredzama, bet pakāpeniska. Tu sākumā pat nepievērs uzmanību, bet pēc tam saproti, ka negribas, lai tas beidzas. Un laikam visdīvainākais ir tas, kas paliek pēc tam. Nevis vienkārši atmiņa, bet kaut kāds stāvoklis. It kā kaut kas būtu palicis nepateikts vai nepabeigts….vai varbūt tieši pretēji - pārāk īsts, lai to atstātu vienai reizei.
Reizēm liekas, ka ir lietas, kuras nav jēgas analizēt. Tās vienkārši vai nu jūti, vai nejūti.
Maša ir no tiem retajiem cilvēkiem, kuru klātbūtnē viss kļūst nedaudz klusāks un nedaudz skaidrāks. Un varbūt tieši tāpēc, pat aizejot, tu tur atstāj kaut ko vairāk, nekā biji plānojis. Un, ja godīgi, ne vienmēr gribas to paņemt atpakaļ. Pēc tikšanās ar Mašu es sapratu, kāpēc daži cilvēki paliek atmiņā ilgāk nekā citi……
šis ir viens no labākajiem piedūrieniem, kas lasīts
.gif.c6019a6b08cfc6be9a96b66cc60f59af.gif)
.gif.4d92f399766e84161eb6e9291ec19b62.gif)
Ierakstīts
varbūt sajuti iepriekšējo klientu?
Link to post