Tomēr izdevās Gulbja laboratorijā bez dokumentiem nodot. Tik paprasīja epastu, izsniedza kodu rezultātiem. Paņēma urīnu un asinis.
Pumpa pazuda, sarkans nekas nav. Rezultāti visi negatīvi. Bet arī ar visu to pilnīga pārliecība tomēr pašam nav - brīžam liekas, ka mīžot tā kā jutīgs gals. Hz, varbūt saspīlēti visu uztveru.
Iespējams aiziešu vēlreiz nodot analīzes pēc kāda mēneša drošības pēc. Pie ārsta īsti bez sūdzībām iet negribas, jo neticu viņiem. Un vispār - ko pie viņa darīt, ja nav sūdzību un analīzes negatīvas - pakratīs ar pirkstu, pamācīs dzīvot un tik paņems naudu.
@pasaulesnaba Tu dauns vai izliecies? Kas man tagad man tev mācīt lasīt? Es taču aprakstīju savu situāciju gana smalki jau pirmajā postā - manā gadījumā ziņa ĢĀ ir tas pats, kas uzreiz sievai pateikt, tur tā problēma…
Un starp citu, SPKC pārraudzībā ir ne tikai statistiku saskaitīt, bet arī kontrolēt slimību izplatību. Kā viņi var kontrolēt “137 anonīmi vīrieši vecumā nu tā ap 18-75 gadi”?
To, ka esmu stulbi izdarījies, arī postā jau brīvprātīgi atzinu, nav man kā sunim purns jābāž peļķē. A tu te demagoģiju par tīņiem un laušanos laboratorijā dzen.
Es konkrēti jautāju praktisku pieredzi - vai kādam ir izdevies nodot pilno paneli bez ID? Te pat nav diskusija, prasu tikai faktus.
Beigās sāk izskatīties, ka man ir taisnība un bez ID var nodot tikai holesterīnu un citus nebūtiskos sūdus… Nevis es “nemāku gūglē iesist”…
@pasaulesnaba Bļe, tikai nevajag man lasīt mācīt… To kā reiz es māku un tāpēc arī šis jautājums un topiks.
Konkrēti te (https://www.spkc.gov.lv/lv/infekcijas-slimibu-registracija) ir rakstīts, ka pēc MK noteikumiem Nr. 7 ārstniecības un laboratorijas personālam OBLIGĀTI jāziņo SPKC par noteiktu infekciju slimību pozitīviem gadījumiem, tajā skaitā arī sifilisu.
Kā tad viņi to praktiski var izdarīt anonīma pacienta gadījumā?
”Hallo SPKC? Mums te viens ūsains onkulis ar pliku pauri un sarkanu pimpi! Nodeva testu un pozitīvs uz sifilisu! Dariet kaut ko!”
Tā? Neizklausās diez ko loģiski, ne? Tādēļ pieņemu, ka gluži anonīmas tās analīzes nav, lai varētu izpildīt likumu.
Un tieši tāpēc man radās jautājums - vai kāds reāli ir nodevis analīzes *nerādot* ne pasi, ne ID karti?
Paldies par ieteikumiem, bet tie pieņem saslimšanu kā jau pierādītu lietu.
Ja es zinātu, ka man ir zaraza, tad, protams, uzreiz skrietu pie vajadzīgiem ārstiem un nesatrauktos par anonimitāti.
Bet - tur jau tā lieta, ka manā gadījumā pastāv ne tikai paša STS risks, bet arī risks sapist ģimenes ligzdu viena nelaikā ieauguša mata dēļ. Un to man galīgi negribas.
Vai tiešām šajā laikmetā nav iespēja anonīmi nodot materiālu un pretī dabūt paroli/linku/QR kodu uz rezultātiem?
Ja tas nav iespējams, tad sistēma ir vienkārši stulba, jo nemudina testēties dēļ bailēm “pazaudēt seju”… Beigās veselības stāvokli nezin neviens - ne es, ne sistēma, ne ārsts. Ar anonīmu testu šo faktu zinātu vismaz es pats un sistēma.
Анализы можно сдавать анонимно, только попроси в лаборатории отметят.
Paldies. Kurā laboratorijā tev ir izdevies? Bet vai tad ID karte vai pase nav jārāda paļubomu, ne? Ja tā, tad jau tie tripera rezultāti iekritīs sistēmā blakus analīzēm uz holesterīnu.
Un tad nav jābūt Einšteinam, lai saprastu kas ir kas. Pēc Mērfija likuma agri vai vēlu iznāks gaismā, jo sūdi vienmēr uzpeld.
Un pie tam - vai nav tā, ka ģimenes ārsts kaut kur var redzēt pilnīgi visas manas analīzes?
Ja tas ieiet kaut kur sistēmā zem mana personas koda, tad tas ir tikai laika jautājums un tikpat labi varu uzreiz pateikt, ka esmu bijis maukās…
Ir kāds, kas zina detaļas?
PS. Piedodiet, ka panikoju un uzvedos kā veca kraņa, bet šobrīd pašam šķiet, ka olas noliktas uz kalēja lakts un pats kalējs jau atvilcis āmuru…
Nesen dzīve parādīja, ka no manis šahists tāds kā cūkas kosmonauts. Aiz lielās gribēšanas nepadomāju pat gājienu uz priekšu un tagad laikam esmu iepisies…
Pirms pusotras nedēļas sagribējās tā, ka pa acīm tek un izdomāju, ka varētu pa fikso paņemt mauku uz minetu. Ar naudu ar tā pašvaki. Un tieši viena stāv - netālu aiz Rumbulas, pēc 40, tumši mati, pēc izskata stipri nolietota. Vārdu nezinu, kontaktu nav. Aiz sava stulbuma paprasīju, vai nevar bez gumijas visu nodarīt. Tagad padomājot - diezgan šaubīgs variants bija. Bet uz to brīdi mazā galva bez kādām šaubām ņēma virsroku pār lielo. Aizbraucām un visu kaut cik zolīdi nodarījām. Bet stāsts ne pa to.
Vakar dušā mazgājos un sajūtu kaut kādu huiņu pie kules. Nu ne jau savu pimpi, bet tādu kā sarkanu pumpu. Bet nevar saprast droši - izdomāju vajag nodot analīzes.
Nekad nekas tāds nav darīts, tāpēc sāku skaidrot - kur un ko no manis vajag, lai pārbaudītos. Viss skaidrs - vajag pamīzt trauciņā, nodot asinis un atvadīties no daždesmit eiro. Var izdarīt lielākajās laboratorijās.
Bet! Pēc lasītā spriežot, nododot analīzes prasa ID dēļ kādiem tur MK noteikumiem. Un ģimenes ārstam (cik saprotu) tad kaut kādos gadījumos var aiziet paziņojums par pozitīvu analīzi.
Un tikai tad man pieleca, cik stulbs es esmu un kā esmu ieberzies.
Tā nu ir sanācis, ka manas sievas draudzene ir ģimenes ārste un ērtības labad arī es esmu pie viņas piereģistrēts, lai var ērti dabūt receptes, slimības lapas un citus sūdus.
Redz kur kāzuss - ja taisu analīzi un ir pozitīvs, tad rezultāti caur sievas drušku var nonākt viņai ausīs. Ja netaisu, tad iespējams agri vai vēlu nododu sievai “dāvanu” personīgi, jo daram reti un bez gumijas. Ja mainu ģimenes ārstu, tad būs nepatīkami jautājumi un ātri vien var mani atšifrēt. Visi varianti ir man diezgan nelabvēlīgi un sānsoļi noteikti netiks novērtēti no sievas puses.
Sieva man sakarīga - prātu nedrāž, naudu neprasa un dzīvot ļauj. Tikai uz seksu galīgi nav apetīte, bet neba tāpēc vien šķirties.
Kungi, kādi varianti? Varbūt esmu kaut ko ne tā sapratis un ir iespējams anonīms tests uz STS? Ja nē, tad turēt čurikus, ka tas ir tikai ieaudzis mats? Vai arī viss ir dirsā un praktiski jau esmu šķirtenis?
Bļe, nevaru pat pagulēt normāli, lauzu galvu. Padalieties ar pieredzi!
Ierakstīts
Tomēr izdevās Gulbja laboratorijā bez dokumentiem nodot. Tik paprasīja epastu, izsniedza kodu rezultātiem. Paņēma urīnu un asinis.
Pumpa pazuda, sarkans nekas nav. Rezultāti visi negatīvi. Bet arī ar visu to pilnīga pārliecība tomēr pašam nav - brīžam liekas, ka mīžot tā kā jutīgs gals. Hz, varbūt saspīlēti visu uztveru.
Iespējams aiziešu vēlreiz nodot analīzes pēc kāda mēneša drošības pēc. Pie ārsta īsti bez sūdzībām iet negribas, jo neticu viņiem. Un vispār - ko pie viņa darīt, ja nav sūdzību un analīzes negatīvas - pakratīs ar pirkstu, pamācīs dzīvot un tik paņems naudu.
Link to post